Rabdofans-(Ce)

Rabdofans-(Ce) (no grieķu rhabdos — 'stienis' un phainesthai — 'šķist' raksturīgo spektra joslu dēļ) ir diezgan rets minerāls. Atklāts 1878. gadā. Visbiežāk sastopamais no līdzīgo minerālu, rabdofanu virknes. Vāji radioaktīvs — 1239 Bq/g.

Rabdofans-(Ce)
Klasifikācija
Klase	Fosfātu minerāls
Štrunca ID	7/C.29-10
Ķīmiskā formula	(Ce,La)PO4·(H2O)
Singonija	heksagonālā
Īpašības
Krāsa	Balts, brūns, iesārts, dzeltenbalts
Svītras krāsa	Balta
Habituss	Garoziņas, pumpurveida, masīvs, paretam —— smalki, radiāli izvietoti adatveida kristāliņi, ļoti reti — heksagonālas prizmas
Skaldnība	Nav
Lūzums	Nelīdzens
Cietība pēc Mosa skalas	3,5
Spīdums	Taukains
Caurspīdīgums	Puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients	nω = 1,688 nε = 1,744
Blīvums	4 g/cm3

Izmantošana

Kaut arī šis minerāls ir diezgan rets, tas satur ļoti retus elementus (cērijs, lantāns, neodīms) un dažreiz tiek izmantots to ieguvei.

Atradnes

• ASV
  • Kolorādo, Ganisonas grāfiste, Ironhila
  • Nevada, Peršingas grāfiste, Madžubhillas atradne
• Austrālija, Jaundienvidvelsa, Brokenhila
• Beļģija, Luksemburgas province, Stavelotas masīvs, Hurtas karjers
• Čehija, Bohēmija, Liberecas reģions
• Grenlande, Kitā province, Ilimausakas komplekss
• Kanāda, Kvebeka
  • Monsenhilēra, Pudretas karjers
  • Veršerē grāfiste, Demivarennes karjers
• Krievija
  • Sahas Republika, Aldānas plato
  • Murmanskas aogabals, Kolas pussala, trīs atradnes
• Lielbritānija, Kornvola, Tivardreāta
• Norvēģija
  • Austagdera, Ivelanda, divas atradnes
  • Ostfolda, Aspedammena
• Pakistāna, Ziemeļrietumu pierobežas province, Zagi kalns
• Vācija
  • Bādene-Virtemberga, Švarcvalde, trīs atradnes
  • Bavārija, Frankonija, Fihtelgebirge, divas atradnes
• Ungārija, Soproni kalni, divas atradnes

Paveidi

• Svina rabdofans-(Ce) — svinu saturošs paveids, līdz šim atrasts tikai Vācijā, Švarcvaldē, Rankahas ielejā, Klāras karjerā.

Ārējās saites

• Mindat.org (angliski)
• Webmineral.org (angliski)