RAF-2203

RAF-2203 "Latvija"
RAF-2203 "Latvija"
Pamatinformācija
Ražotājs	Rīgas autobusu fabrika
Virsbūve un šasija
Klase	Mikroautobuss
Saistītie modeļi	GAZ-24
Piedziņa
Dzinējs	karburatora, četrcilindru, ЗМЗ 2203/ 2,445 l
Transmisija	četrpakāpju, mehāniskā
Izmēri
Garenbāze	2630 mm
Garums	4980 mm
Platums	2035 mm
Augstums	1970 mm
Pašmasa	1670 kg

RAF-2203 "Latvija" ir mikroautobuss, kuru ražoja Rīgas autobusu fabrika no 1976. līdz 1993. gadam. Šī tipa mikroautobusi tika izmantoti kā maršrutu taksometri, neatliekamās palīdzības mašīnas un dienesta automašīnas.

Vēsture

Izveide

Jaunā RAF mikroautobusa izveide (RAF-977 vietā) sākās 1965. gadā. Jaunās perspektīvās automašīnas izstrādi veica divas konstruktoru grupas, pa četriem konstruktoriem katrā. Faktiski izstrāde notika kā konkurss starp divām inženieru grupām. Grupas strādāja neatkarīgi viena no otras. Projektētajam mikroautobusam vajadzēja atbilst divām prasībām: tam bija jābūt ar divpadsmit sēdvietām un vajadzēja bāzēties uz GAZ-21 agregātiem.

Rezultātā tika izveidoti divi automašīnas prototipi: RAF-982-I un RAF-982-II. Pirmo mikroautobusu sauca "Ciklons", tādēļ, ka tam bija mazs motora pārsegs. Otrai perspektīvajai automašīnai bija vagonveida virsbūve.

Abas automašīnas aizsūtīja uz Maskavu komisijas apskatei. Komisija lēma par labu RAF-982-I. Tomēr RAF direktors, Ilja Pozņaks, nebija apmierināts ar ministrijas lēmumu. Viņš uzskatīja futūristisko (vagonveida virsbūvju mikroautobusi, tad bija jaunums) RAF-982-II par perspektīvāku modeli. RAF prototipi atkal tika aizsūtīti uz Maskavu. Pēc "otrās tūres" tika nolemts ražot RAF-982-II.

1969. gada 25. jūlijā, Jelgavā sākās jaunās RAF fabrikas būvniecība. Jaunajā fabrikā tika plānots ražot jaunos mikroautobusus. Prototipa RAF-982-II pilnveidošana notika fabrikas būvniecības laikā.

Jaunā fabrika darbu uzsāka 1976. gada februārī. No tā konveijera ripoja mikroautobusi RAF-2203 "Latvija". Tādu oficiālo apzīmējumu ieguva jaunais mikroautobuss, kuru izveidoja pilnveidojot prototipa RAF-982-II. Atšķirībā no prototipa, sērijveida RAF-2203 tika izmantoti agregāti no daudz jaunāka "Volga" modeļa — GAZ-24.

Ražošana

RAF-2203 "Latvija" emblēma

Rīgas Automobiļu Fabrika gadā saražoja vairāk nekā 15 tūkstošus RAF-2203 (fabrikā bija plānots gadā saražot 17 tūkstošus mikroautobusu un no 1987. līdz 1990. gadam tika pārsniegts šis apjoms). 1987. gadā saka izlaist modernizēto mikroautobusa versiju — RAF-22038. Šajā mikroautobusā tika izmantoti automašīnas GAZ-24-10 agregāti. Ārēji RAF-22038 atšķīrās ar radiatora dekoratīvo resti un alumīnija buferiem ar plastmasas sekcijām sānos. 22038 prototipam, kuru izstādīja "60 gadi PSRS autoražotnei" (krievu: Автопрому СССР 60 лет) aizmugurējā sānu daļā atradās mazi pagriežami vēdlodziņi, bet sērijveida modelim faktiski tika saglabāta 2203 tipa virsbūve.

No 1993. gada ražoja modeli RAF-22039. Šis modelis atšķīrās ar paaugstinātu pasažieru ietilpību (13 cilvēki). Tas tika sasniegts maksimāli samazinot bagāžas nodalījumu. RAF-2203 bija pats populārākais padomju mikroautobuss.

RAF ražošana tika pārtraukta 1997. gada sākumā, samazinoties iepirkumiem no Krievijas, kurā RAF produkciju izkonkurēja mūsdienīgākie Gorkijas Automobiļu rūpnīcas ražotie mikroautobusi "GAZelle".^[1]

Pielietojums

Ukrainas ātrās medicīniskās palīdzības RAF-2203 Čornobiļas muzejā

Maršrutu taksometri

Maršrutu taksometri bija viens no biežākajiem RAF-2203 pielietojumiem. Fabrikas mikroautobusa modifikācijas, kas paredzētas maršrutu taksometru darbībai, sēdekļi bija izvietoti salona sānos, savukārt modifikācijai, kas domāta dienesta transportam, sēdekļi tika izvietoti šķērsām. 90. gados daudzus dienesta mikroautobusus sāka izmantot maršrutu taksometru vajadzībām.

Reģionos ar zemu dzīves līmeni RAF joprojām ir populārs, Abhāzijā un Dienvidosetijā, tur joprojām šie mikroautobusi tiek izmantoti kā maršrutu taksometri.

Neatliekamās palīdzības mašīnas

Jau autobusu izveides stadijā tika plānots tos izmantot kā neatliekamās palīdzības mašīnas. Par to liecina fakts, ka pārbaudes un pieņēmēju komisijās bija arī mediķi. Medicīniska RAF-2203 modifikācija, tika apzīmēta kā RAF-22031. Reanimācijas mikroautobusus uz RAF-2203 bāzes ražoja somu uzņēmums "TAMPO" (1981—1994).

Neatliekamās palīdzības mašīna uz RAF-22038 bāzes ieguva apzīmējumu RAF-2915. Ražoja arī reanimācijas automašīnas RAF-2914, kura atšķīrās ar augstāku jumtu.

Citas jomas

RAF-2203 izmantoja dažādās jomās. Bāzes mikroautobusi — kā dienesta transports (milicijas, armijas u.c.), arī kā autolaboratorijas u.tml. 1980. gada olimpisko spēļu apkalpošanai RAF saražoja veselu rindu ar speciālām 2203 modifikācijām, arī elektromobiļus.

1980. gadu beigās, Gorbačova daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmas ietvaros, RAF saražoja mazā laidienā 8 sēdvietu mikroautobusus ar luksusa apdari, un kurus varēja vadīt ar "В" kategorijas autovadītāja apliecību. Šo modifikāciju pārdeva privātpersonām.

No 1990. gadiem 2203 sāka izmantot kravu pārvadājumiem (pastam u.c.). Uz RAF-22038 bāzes, vecajā Rīgas RAF, mazos laidienos ražoja vientonnīgās kravas automašīnas RAF-33111 un RAF-3311 (ar dubulto kabīni).

Konstrukcija

RAF-2203 — vagontipa mikroautobuss. Mikroautobusa salons sastāv no divām daļām. Priekšējā atrodas šofera un viena pasažiera sēdvieta, aizmugurējā — desmit pasažieru sēdvietu. Aiz pasažieru sēdvietām atrodas bagāžas nodalījums.

Virsbūve — nesošā, vienlaidmetāla. Mikroautobusam ir četras durvis: divas no labās puses (pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai), viena no kreisās puses (šoferim) un aizmugurējās (piekļuvei pie bagāžas nodalījuma).

RAF-2203 tika uzstādīts motors no GAZ-24. Motors atradās priekšā. Klasiskā (aizmugurējo) riteņu piedziņā. Aizmugurējais tilts arī tika ņemts no GAZ-24, bet priekšējā balstiekārta un stūres mehānisms bija oriģināli, kaut arī konstrukcijās izmantoja detaļas un balstiekārtas elementus no GAZ-24 un GAZ-21.

Iesākumā visas bremzes bija trumuļu, bet uz 22038 modifikācijas mikroautobusiem priekšējiem riteņiem tika uzstādītas disku bremzes.

Tehniskais raksturojums

Garums: 4980 mm
Platums: 2035 mm
Augstums: 1970 mm
Riteņu bāze: 2630 mm
Šķērsbāze:
- priekšējo riteņu: 1474 mm
- aizmugurējo riteņu: 1420 mm
Klīrenss: 180 mm
Pašmasa: 1670 kg
Pilnā masa: 2710 kg
Vietu skaits: 11 (+šofera vieta)
Motors: karburatorā, četrcilindru, ЗМЗ 2203/ 2,445 l.
- Jauda: 95 Zs
- Griezes moments pie 2400 apgr/min: 190Nm
Pārnesumkārba: četrpakāpju, mehāniskā
Maksimālais ātrums: 120 km/h
Degvielas tvertnes tilpums/Degvielas tips: 55 litri/ Ai-93
Vidējais degvielas patēriņš (pie ātruma 40 km/h): 12l/100 km
Bremzēšanas ceļš pie ātruma 60 km/h: 25,8 m

Modifikācijas

(iekavās norādīti ražošanas gadi)

2203 — bāzes modelis (1976—1987)
22031 — neatliekamās palīdzības mašīna, atšķiras ar medicīniskā aprīkojuma iekārtu
22032 — maršruta taksometrs, sēdekļi salonā bija gar sāniem
22033 — milicijas dienesta automašīna, speciāli aprīkotā salonā bija vieta priekš 2 aizturētajiem, vieta sunim, 3 sēdvietas un ieroču novietne
22034 — ugunsdzēsēju dienesta automašīna, paredzēts 5 ugunsdzēsēju un 5 ekipējumu (ķiveres, kostīmi u.c.) pārvadāšanai
22035 — speciāla automašīna donoru asins pārvešanai
ТАМRО-RAF — reanimācijas automašīna, ar zviedru uzņēmuma ТАМRO aprīkojumu. Paaugstinātais jumts, koši dzeltena krāsa ar oranžām strīpām
2203-01 — pārejas modelis no 2203 uz 22038 (1987—1990)
22031-01 — ātrās palīdzības automašīna
22032-01 — maršruta taksometrs
22033-01 — milicijas dienesta automašīna
22034-01 — ugunsdzēsēju dienesta automašīna
22038 — jaunais modelis, atšķīrās ar radiatora dekoratīvo resti, nebija vēdlodziņu un uzlabotiem agregātiem (1990—1996)
22039 — maršrutu taksometrs (1990—1995)
2915 — neatliekamās palīdzības mašīna pēc 22031 tipa (1994—1996)
2914 — reanimācijas automašīna, ТАМRО-RAF tips (1989—1994)
33111 — bortu mini kravas automašīna (1992—1995)
3311 — bortu mini kravas automašīna ar dubulto kabīni (1992—1995)

Projekta novērtējums

Plusi

Salīdzinājumā ar iepriekšējo RAF modeli (RAF-977), RAF-2203 bija plašāks mikroautobuss. Tas uzlaboja pasažieru komforta līmeni un RAF-2203 varēja pārveidot par ātrās palīdzības mašīnu: RAF-2203 bija pietiekami vietas svarīgākajām medicīnas iekārtām.

Mīnusi

Pārāk smags motors, kas novietots uz priekšējā tilta, radīja sliktu izsvarojumu (vairāk par 55 % masas bija uz priekšējo tiltu), kas veicināja priekšējās balstiekārtas bojājumus, kā arī tukša mikroautobusa sliktu vadāmību uz slidena ceļa. Virsbūvei nebija pārāk augstas kvalitātes metinājuma šuves un krāsojums, un sliktas antikorozijas īpašības. Grīda bija izlikta no saplākšņa (izņemot pēdējo maršruta taksometra 22039 versiju), kas sarežģīja ekspluatāciju.