Rūdolfs Lācis

Rūdolfs Lācis (krievu: Рудольф Иванович Лацис; 1903—1971), segvārds Rūdolfs Vilks, bija latviešu izcelsmes PSRS izlūkdienesta virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks.

Rūdolfs Lācis
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 5. aprīlī
Sātiņu pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1971. gada 6. decembrī (68 gadi)
Rīga, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Nodarbošanās virsnieks
Vecāki Jānis Lācis
Dzīvesbiedre Estere Vulfsone
Bērni Oto Lācis

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1903. gada 5. aprīlī Sātiņu pagastā Jāņa Lāča ģimenē. Mācījās Saldus pilsētas sākumskolā. 1921. gadā iestājās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, bija Saldus bibliotēkas-lasītavas pirmais vadītājs (1925—1926). Dienēja Latvijas Bruņoto spēku instruktoru rotā (1927—1928), strādāja Strādnieku kultūras biedrībā.[1] 1929. gadā viņu apcietināja par pretvalstisku darbību, taču atbrīvoja pret drošības naudu. 1930. gada jūlijā viņš nelegāli šķērsoja Latvijas—PSRS robežu un mācījās Rietumtautu Komunistiskajā universitātē, kuru absolvēja 1936. gadā. Pēc mācībām virsnieku kursos 1937. gada martā caur Helsinkiem, Stokholmu un Parīzi ar viltotiem personas dokumentiem devās uz Spāniju, kur piedalījās pilsoņu karā kā ložmetējnieku instruktors 108. internacionālajā brigādē, bet kopš 1938. gada armijas padomnieks speciālo uzdevumu vienībā. 1939. gada 8. februārī viņš kā Spānijas republikāņu armijas 13. internacionālās brigādes majors šķērsoja Spānijas—Francijas robežu un tika internēts franču nometnes latviešu barakā (15 Compania Letton), taču padomju diplomāti vilcinājās atļaut visiem internētajiem latviešiem dot patvērumu PSRS. Tomēr Lācis bija starp tiem nedaudzajiem, kam atļāva caur Havras ostu ar padomju kuģi izbraukt uz Ļeņingradu. Pārējiem internētajiem latviešiem, arī Žanim Folmanim (Grīvam) Višī Francija ļāva atgriezties dzimtenē tikai pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā,[2] kad vēl bija spēkā 1940. gada 28. septembra draudzības līgums starp PSRS un Vāciju.

Otrā pasaules kara laikā Rūdolfs Lācis piedalījās kaujās kā 43. gvardes divīzijas politvadītājs leitnanta pakāpē. Pēc kara beigām dzīvoja Pārdaugavā, strādāja par Latvijas valsts izdevniecības redaktoru un rakstīja atmiņu grāmatas. Miris 1971. gada 6. decembrī Rīgā.

DarbiLabot

  • Rūdolfs Lācis. Pagrīdes darbā: stāsts par Žani Timmermani. Rīga: Liesma, 1973. – 173 lpp.
  • Рудольф Иванович Лацис, Отто Рудольфович Лацис. Повесть в тюремных тетрадях. Москва: Молодая гвардия, 1983 – 236 c. (krieviski)

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. vesture.eu
  2. Рудольф Лацис. Два года в Испании No: Viva república! Воспоминания участников антифашистской войны в Испании. Рига: Латвийское государственное издательство, 1957. С. 75-153].