Rūdolfs Ciemiņš
Rūdolfs Ciemiņš (dzimis 1897. gada 25. martā, miris 1945. gada 14. februārī) bija latviešu karavīrs.
| ||||||||||
Dzimis Zvārtavas pagastā. Skolā mācījās Valkā. No 1915. gada novembra līdz 1917. gadam dienēja Krievijas armijā, kur ieguva virsnieka dienesta pakāpi. 1918. gada 28. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. 1919. gada, 3. novembrī kā rotas komandieris izcēlās kaujās Spilves pļavās. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Pēc Latvijas brīvības cīņām palika dienestā Latvijas armijā. 1934. gada oktobrī tika iecelts par Jaunlatgales kara apriņķa pārvaldes priekšnieku. No 1940. gada jūnija līdz oktobrim — Jelgavas — Bauskas kara pārvaldes priekšnieks.
Pēc Latvijas okupācijas izvairījās no represijām un palika Latvijā. 1941. gada jūlijā vadīja Gaujienas pagasta nacionālos partizānus. No 1941. gada rudens — Daugavpils prefekts. 1943. gadā kļuva par Liezeres aizsargu nodaļas priekšnieku, vēlāk komandēja 2. latviešu robežsardzes pulku. 1944. gada vasarā devās uz Vāciju. Gāja bojā Drēzdenes bombardēšanas laikā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |