Kārlis Kristiāns Ulmanis

Šis raksts ir par teologu. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Ulmanis skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Kristiāns Ulmanis (vācu: Karl Christian Ulmann; dzimis 1793. gada 15. februārī, miris 1871. gada 20. oktobrī) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā. Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) dibinātājs (1827). Tērbatas universitātes profesors (1835—1842) un rektors (1839—1841). Krievijas impērijas Evaņģēliski-luteriskās baznīcas ģenerālkonsistorijas viceprezidents (1856—1868) un bīskaps (no 1858). Sarakstījis daudz skolu mācībgrāmatu latviešu valodā, izstrādāja Vidzemes lauku skolu instrukciju, ko Vidzemes landtāgs pieņēma 1851. gadā.

Kārlis Kristiāns Ulmanis Karl Christian Ulmann Personīgā informācija Dzimis 1793. gada 15. februārī Rīga, Vidzemes guberņa (Latvija) Miris 1871. gada 20. oktobrī (78 gadi) Valka, Vidzemes guberņa (Latvija/Igaunija) Tautība vācbaltietis Vecāki Georgs Oto Ulmanis (tirgotājs), Anna Elizabete (dzimusi Rauerte) Dzīvesbiedre Johanna Aleksandra (dzimusi fon Dāla, apprecējušies Krimuldā 1819. gada 6. jūlijā, mirusi 1827. gadā); Marija Šarlote (dzimusi fon Dāla, apprecējušies Englārtes muižā 1828. gada 24. decembrī)

Dzīvesgājums

Dzimis 1793. gada 3. (15.) februārī Rīgā tirgoņa ģimenē. Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā (1808—1810), pēc tam Tērbatas universitātē (1810—1814), tad Jēnas un Getingenes universitātēs (1815—1816) studēja teoloģiju. No 1817. gada viņš bija Krimuldas un Pēterupes draudzes mācītājs (1817—1835). No 1727. gada Ulmanis darbojās Latviešu literārajā biedrībā un sarakstīja mācībgrāmatas latviešu valodā, tostarp “Dieva vārdu mācība”, “Par mūsu draudzi”, “Par Vidzemi”, “Par mūsu zemi”, “Valodas grāmatu” u.c. Krimuldā Ulmanis nodibināja draudzes skolu un arī Vidzemes evaņģēliski-luteriskās baznīcas sinodē 1834. gadā dedzīgi uzstājās par tautskolu veidošanu.

1835. gadā viņš kļuva par Tērbatas universitātes praktiskās teoloģijas profesoru (1835—1842), no 1839. līdz 1841. gadam pildīja Tērbatas universitātes rektora pienākumus. 1844. gadā Ulmanis atgriezās Rīgā un bija dažādos skolu pārvaldes amatos, 1846. gadā izdeva jaunu ābeci latviešu valodā. No 1847. gada izdeva trīs rakstu krājumus "Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām" (1847—1850). 1856. gadā viņu iecēla par Krievijas impērijas evaņģēliski-luteriskās baznīcas ģenerālkonsistorijas viceprezidentu (1856—1868) un 1858. gadā par bīskapu Pēterburgā.

Miris 1871. gada 8. (20.) oktobrī Valkā.

Darbi

Krimuldas baznīca, kurā sprediķoja Ulmanis.

• “Rēķināšanas mācība” (1831),
• “Kādas ziņas par to, ko pie debess redzam” (1837),
• “Tā Dieva kalpa Mārtiņa Lutera mazais katķisis” (1844),
• dažas viņa pierakstītās latviešu tautas dziesmas ietvertas Bitnera krājumā "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" (1844)
• “Ābece” (1846),
• "Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām" (1847—1850),
• Jahresfeier der Rigaischen Section der Evangelischen Bibel-Gesellschaft in Rußland (1850) — referāts par Bībeles latviešu izdevumiem
• Lettisches Wörterbuch. 1. Theil (1872) — latviski vāciskās vārdnīcas 1. daļa (līdzautors)

Ārējās saites

• Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam" (latviski)
• Deutschbaltische Biographische Lexikon (vāciski)