Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca
Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca (RSSR), arī Rīgas Spoguļu rūpnīca bija Latvijas PSR laikā, apvienojot līdz tam pastāvējušus ražošanas uzņēmumus, izveidota rūpnīca, kas ražoja spoguļus, mēbeļu stiklus un eglīšu rotājumus. Tās galvenā ēka atradās Rīgā, Ļeņina ielā 160.[1]
Pilns rūpnīcas nosaukums bija Latvijas PSR Rūpniecības ministrijas Rīgas stikla un spoguļu rūpnīca.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuRSSR tika izveidota 1963. gadā uz stikla rūpnīcas "Baltija" (pastāvējusi kopš 1896., 1940.—1960. gados tās nosaukums bija "Sarkanais oktobris") pamata, apvienojot to ar Rīgas kokapstrādes rūpnīcu "Asociācija" un Daugavpils fabrikas "Sarkanais mēbeļnieks" spoguļu ražošanas cehu.[1] Darbības laikā rūpnīca tika modernizēta, tai skaitā kopš 1964. gada kā pirmā PSRS ieviesa spoguļu un eglīšu rotājumu metalizāciju ar alumīniju dārgā sudraba nitrāta vietā, tā aiztaupot padomju valstij 560 kg sudraba nitrāta gadā. Apstrādājamais stikls tika saņemts no stikla fabrikas "Sarkandaugava", kā arī ievests no Krievijas pilsētas Kļinas.[3][4] Jaunciema iecirknim metāla izejvielas piegādāja tuvumā esošā rūpnīca "Mangaļi".
Ražošanas apjomi
labot šo sadaļu1987. gadā rūpnīca saražoja 1,2 miljonus gabalu sadzīves un mēbeļu spoguļu, 2 miljonus gabalu mēbeļu stiklu un 5 miljonus stikla eglīšu rotājumu. Produkcija tika izplatīta visās PSRS republikās.[1]
Eglīšu rotājumu ražošana
labot šo sadaļuEglīšu rotājumi tika ražoti Jaunciemā pie Ķīšezera. Tika izgatavotas spuldzīšu virtenes, eglīšu dekori, kā arī rotājumi no kartona, putuplasta un stikla.
Pēckara gadu desmitos pārtikas deficīta apstākļos populāri kļuva augļu un dārzeņu rotājumi, kas tika veidoti no stikla, kā arī vairāki rotājumi, kas atspoguļoja pasaku tēlus vai tā laika notikumus. Tika ražota arī tam laikam raksturīga atribūtika, piemēram, zvaigznes, raķetes, karodziņi, ugunsdzēsēji un kosmonauti ar uzrakstiem "CCCP."[5]
Parastais izejmateriāls bija stikla caurulītes, kuras nokveldēja līdz kušanas temperatūrai un izpūta dažādās formās. Pēc tam, metalizējot tās vakuuma aparātā, viņas tika pārklātas ar alumīnija plēvīti, kas radīja spoguļa efektu. Pēc metalizācijas izstrādājumus krāsoja vai nu krāsošanas vannās, vai ar pulverizatoru, vai pat apgleznoja ar rokām, lai gan eglīšu rotājumi parasti tika ražoti masu tirāžā.[4]
1980. gados populāras kļuva tumsā spīdošās krāsas, kuras rūpnīcā lietoja līdz tās slēgšanai.
Rūpnīcas teritorijā esošās ēkas apsildīja no iegūtajiem siltuma zudumiem, karsējot stikla caurulītes, no kurām tika veidoti rotājumi. Teritorijā bija izvietotas pāris ražošanas ēkas un divas noliktavas, kurās bija izejvielas un jau gatavā produkcija pārdošanai.
1990. gadā Rīgas eglīšu rotājumu fabrika atdalījās no RSSR un abas pārtrauca ražošanu.
Mūsdienās eglīšu rotājumus kā vienīgais Baltijā ražo Rīgas uzņēmums "G-Stils".[6][7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Энциклопедия "Рига", Главная редакция энциклопедий, Рига, 1989, стр. 693.
- ↑ Latvijas Valsts arhīvs
- ↑ Latvijas Padomju enciklopēdija, Rīga, "Zinātne", 1970, 3. sēj., 217. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 «Laikmeta zīmes: Līvānu stikls un pārējie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. novembrī. Skatīts: 2020. gada 22. februārī.
- ↑ Apriņķis.lv: Eglīšu rotājumi – laikmeta liecība, 2018
- ↑ LSM: Eglīšu rotājumu mode - no ābola līdz kuģīšiem un kosmonautiem, 2015
- ↑ Dienas bizness: Sirds darbs, nevis bizness, 2014