Ļevs Bukovskis
Ļevs Bukovskis (1910—1984) bija Latvijas tēlnieks, kas plašāk pazīstams kā Otrā pasaules kara pieminekļu un memoriālu autors.
| Ļevs Bukovskis | |
|---|---|
| Dzimis |
1910. gada 12. jūnijā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1984. gada 18. martā (73 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Nozares | tēlniecība |
| Mācījies | Latvijas Universitāte, Florences Mākslas akadēmija |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1910. gada 12. jūnijā Rīgā apriņķa poļu izcelsmes tiesneša Vladimira Bukovska un viņa vācbaltiešu izcelsmes sievas Almas Grīnervaldes ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Petrogradā (1915-1918), mācījās Rīgas Pilsētas krievu skolā, studēja Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1932—1935). 1937. gadā Ļevs Bukovskis ar darbu „Puškins un aukle” pirmo reizi piedalījās izstādē. Papildinājās Florences Mākslas akadēmijā (1938–1939). Otrā pasaules kara laikā iestājās tikko dibinātajā tēlotājmākslas meistaru kooperatīvā, 1944. gadā Ļ. Bukovski iesauca Latviešu leģionā, 1945. gadā NKVD viņu apcietināja, tomēr viņam izdevās izvairīties no represijām.[1]
Ļ. Bukovskis pēc kara sāka veidot pieminekļus Otrā pasaules kara upuriem un 1905. gada revolūcijas cīnītājiem, bet tikai 1957. gadā viņu uzņēma Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. Viņš piedalījās Salaspils memoriāla izveidē (1961—1967). 1973. gadā Dziesmu svētku simtgades parkā atklāja viņa pieminekli Vispārējo latviešu dziesmu svētku simtgadei. 1976. gadā ieguvis Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu.
1981. gadā Rīgā un Jēkabpilī notika Ļ. Bukovska personālizstāde „Tikai bronza”. 1983. gadā notika viņa personālizstāde Frunzē (patlaban Biškeka). Piedalījās Uzvaras parka monumenta izveidē, ko atklāja 1985. gadā, jau pēc tēlnieka nāves.
Miris Rīgā 1984. gada 18. martā.
Darbi labot šo sadaļu
- „Puškins un aukle” (1937),
- «Fašisma upuri» (1950),
- piemineklis Imantam Sudmalim, Džemam Bankovičam un komjauniešiem varoņiem Raiņa kapos (1954);
- „Neskartajā zemē” (1954—1955),
- „Pilsoņu kara varoņi E. Bergs un A. Žeļezņaks” (1957),
- piemineklis 1905. gada revolūcijas cīnītājiem Matīsa kapos (1956—1959), kopā ar arhitektiem А. Birzenieku un O. Zakamenniju;
- kapa piemineklis Ilgai Karlsonei (1959) Meža kapos;
- „Zemnieks” (1960),
- „Ķirurgs, medicīnas dienesta pulkvedis P. Etingers” (1965),
- Salaspils memoriāls (1961—1967), līdzautori: J. Zariņš, О. Skarainis, arhitekti G. Asaris, O. Zakamennijs, О. Оstenbergs, I. Strautmanis;
- kapa piemineklis aktrisei Jekaterīnai Bunčukai Raiņa kapos (1971);
- Dziesmu Svētku simtgades memoriāls Viestura Dārzā (1973), arhitekts G. Baumanis;
- „Internacionālās brigādes cīnītājs A. Kočetkovs” (1975),
- Jēkabpils memoriāls (1976), arhitekts G. Asaris;
- "Akadēmiķa Mstislava Keldiša portrets" (1978),
- Ļeņina piemineklis Kuldīgā (1980), kopā ar līdzautoriem;
- „N.Rēriha portrets” (1980)
- kapa piemineklis tēlnieka mātei (1983) Meža kapos;
- Uzvaras monuments (1985), līdzautori: tēlnieks А. Gulbis, arhitekti E. Bāliņš, E. Vecumnieks, inženieri G. Beitiņš, H. Lācis.
Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu
- Latvijas PSR Valsts prēmija (1960)
- Ļeņina prēmija (1970) par Salaspils memoriālā ansambļa izveidi
- PSRS Mākslas Akadēmijas korespondētājloceklis (1975)
- Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1976)
Literatūra labot šo sadaļu
- Лев Владимирович Буковский. Каталог выставки [Сост.: Г.Н. Карклинь] М.: Сов. Художник, 1981 — 24с. (krieviski)
- Лев Буковский. [сост. С. И. Хаенко.] М.: Сов. Художник, 1982. — 88 с. (krieviski)