Andrejs Ašarins

Andrejs Ašarins; Andreas Ascharin
Personīgā informācija
Dzimis	1843. gada 24. jūnijā ; Pērnava, Krievijas impērija (tagad Igaunija)
Miris	1896. gada 24. decembrī (53 gadi); Rīga, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Augstskola	Tērbatas Universitāte

Andrejs Ašarins (vācu: Andreas Ascharin, krievu: Андрей Александрович Ашарин; dzimis 1843. gada 24. jūnijā Pērnavā, miris 1896. gada 24. decembrī Rīgā) bija vācbaltiešu/krievu pedagogs, literāts, tulkotājs un šahists.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1853. gadā Pērnavā, mācījās Tērbatas guberņas ģimnāzijā, bet no 1865. gada līdz 1874. gadam studēja tieslietas Tērbatas universitātē. Pēc studiju beigšanas 1875. gadā pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā un strādāja par līdzstrādnieku laikrakstos St. Peterburger Herold un St. Peterburger Zeitung. 1879. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja par vācu valodas un literatūras virsskolotāju Aleksandra un Lomonosova ģimnāzijās.^[2] Papildus skolotāja darbam viņš strādāja par ziņu žurnālistu vairākās vācu avīzēs.

Literārā darbība

Plašu atpazīstamību Ašarins ieguva kā krievu literatūras tulkotājs vācu valodā. Daudzus A. Puškina, M. Ļermontova, A. Tolstoja un N. Gogoļa darbus vācu lasītājs varēja pirmoreiz iepazīt, pateicoties Ašarina tulkojumiem.^[3] A. Ašarins sarakstījis arī vairākus dzejoļus.

Šaha panākumi

Pēterburgā

Uzturoties Krievijas Impērijas galvaspilsētā, Ašarins ar labiem panākumiem spēlēja pret šaha meistariem Čigorinu, Vinaveru, Alapinu, Šifersu un citiem.

Rīgā

1880. gada rudenī Rīgā viesojās Berlīnes meistars Emīls Šallops (1843-1919), Ašarins panāca pret spēcīgo pretinieku neizšķirtu. 1881. gada martā noslēdzās Amatu biedrības šaha kluba turnīrs. Spēcīgāko grupā pirmo godalgu izcīnīja Ašarins. Visās partijās viņš pretiniekiem deva priekšā zirdziņu.^[4] Ašarins ātri vien pulcēja ap sevi plašu šaha līdzjutēju grupu, kas vēlāk kļuva par pamatu 1890. gadā jaundibinātai Rīgas Šaha biedrībai. Biedrības dibināšanas sapulce ievēlēja Ašarinu par savu priekšsēdētāju.^[5] 1895. gadā Ašarins veselības dēļ no šī amata atteicās. 1895.-1896. gadā Ašarins bija jaunatvērtās šaha nodaļas redaktors laikrakstā Düna Zeitung.

Publikācijas

"Gedichte", Rīga 1878
"Russischer Novellenschatz", 2 Bände; Mitau 1879–1880
"Nordische Klänge. Russische Dichtungen in deutschen Übertragungen"; Rīga 1894
"Schach-Humoresken", Rīga, 1894

Literatūra

"Baltische Schachblätter". Herausgegeben von F. Amelung. Heft 5. Berlin, 1898

Atsauces

↑ Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 24.lpp., 621 lpp. ISBN 5-85 270-005-3
↑ I. Blaus. "Pirms 100 gadiem." - Šahs 1/1979 24.lpp. :Latvijas PSR Šaha federācijas un Centrālā šaha kluba orgāns. Rīga : [b. i.], 1959-1990. : ISSN 0201-8101.
↑ Становление шахматного этюда, Бондаренко Ф.С., Киев: Здоров’я, 144. c, 176 с.
↑ I. Blaus "Pirms 100 gadiem" - Šahs 2/1981 11.lpp. :Latvijas PSR Šaha federācijas un Centrālā šaha kluba orgāns. Rīga : [b. i.], 1959-1990. : ISSN 0201-8101.
↑ Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga: Valters un Rapa, 1940. 7. lpp., 315 lpp. : il. ; 24 cm.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Ašarins.

Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
Dzejolis "Amazone" (vācu val.)

Šis ar šahu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 24.lpp., 621 lpp. ISBN 5-85 270-005-3

[2] I. Blaus. "Pirms 100 gadiem." - Šahs 1/1979 24.lpp. :Latvijas PSR Šaha federācijas un Centrālā šaha kluba orgāns. Rīga : [b. i.], 1959-1990. : ISSN 0201-8101.

[3] Становление шахматного этюда, Бондаренко Ф.С., Киев: Здоров’я, 144. c, 176 с.

[4] I. Blaus "Pirms 100 gadiem" - Šahs 2/1981 11.lpp. :Latvijas PSR Šaha federācijas un Centrālā šaha kluba orgāns. Rīga : [b. i.], 1959-1990. : ISSN 0201-8101.

[5] Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga: Valters un Rapa, 1940. 7. lpp., 315 lpp. : il. ; 24 cm.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]