Rēmeri (vācu: Römer, poļu: Rejmer, Romer, Romerowie) ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16. gadsimtā un izplatījusies Kurzemes un Zemgales hercogistē, Inflantijas vaivadijā, Lietuvas dižkunigaitijā un Krievijas impērijā.

Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no Baltisches Wappenbuch, 1882).

Dzimta cēlusies no Cvikavas sudraba raktuvju īpašniekiem Mārtiņa un Nikolaja Rēmeriem Saksijā, kas 1470. gadā tika uzņemti dižciltīgo kārtā un ieguva dzimtas ģerboni. Par dzimtas Baltijas atzara aizsācēju uzskata Rīgas tirgotāju Simonu Rēmeru (Symon Romer), kas 1561. gadā pieminēts Livonijas kara laikā. 1670. gadā dzimtas Saksijas atzars atzina radniecību ar Lietuvas dižkunigaitijas kambarkungu pulkvedi Matīsu Rēmeru (Matthias Römer, miris 1690), Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieku majoru Kristapu Rēmeru, Sēlpils draudzes novada Alstiķu muižas (Halswigshof) īpašnieku, kā arī ar kapteini Heinrihu Rēmeru, Mercendorfas muižas īpašnieku.

1841. gadā Rēmeru dzimtu imatrikulēja Kurzemes bruņniecībā. Uzņemta arī Viļņas guberņas un Pēterburgas guberņas dižciltīgo dzimtu grāmatās.[1]

Slaveni Rēmeri

labot šo sadaļu
  • Miķelis Jozefs Rēmers (Michał Józef Römer, 1778—1853), Viļņas prezidents Napoleona iebrukuma laikā (1812), Viļņas guberņas (1817-1820) muižniecības priekšstāvis, cīnītājs pret dzimtbūšanu, brīvmūrnieku ložas "Centīgais lietuvis" (Uolusis lietuvis) meistars,
  • Nikolajs Rēmers (Николай Фёдорович Ремер, 1804—1889), Krievijas impērijas senators, slepenpadomnieks.
  • Edvards Jans Rēmers (Edward Jan Römer, 1806—1878), gleznotājs, Novembra sacelšanās dalībnieks (1830)
  • Alfrēds Rēmers (Alfred Izydor Römer, 1832—1897), gleznotājs, Janvāra sacelšanās dalībnieks (1830)
  • Edvards Matejs Rēmers (Edward Mateusz Jan Oktawiusz Römer, 1848—1900), gleznotājs
  • Miķelis Rēmers (Michał Pius Römer, Mykolas Romeris, 1880–1945), jurists, Lietuvas Vītauta Dižā Universitātes profesors (1926) un rektors (1927-1928, 1933-1939), Lietuvas Seima priekšsēdis (1929-1931)[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. Ремер, дворянский род Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона. Санкт-Петербург, 1890—1907 (krieviski)
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 35 376. sleja.