Cvikava
Cvikava (vācu: Zwickau) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Cvikavas apriņķa centrs pie Cvikavas Muldes upes. Pazīstama kā tradicionāls autobūves centrs un Roberta Šūmaņa dzimtene.
Cvikava | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Zwickau | ||
Rātsnams (pa labi) un teātris (pa kreisi) pilsētas centrālajā laukumā | ||
| ||
Koordinātas: 50°43′06″N 12°29′38″E / 50.71833°N 12.49389°EKoordinātas: 50°43′06″N 12°29′38″E / 50.71833°N 12.49389°E | ||
Valsts | Vācija | |
Federālā zeme | Saksija | |
Apriņķis | Cvikavas apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1212 | |
Platība | ||
• Kopējā | 102,54 km2 | |
Augstums | 267 m | |
Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
• kopā | 87 172 | |
• blīvums | 899,4/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa | http://www.zwickau.de/ | |
Cvikava Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuRakstos pirmoreiz minēta 1118. gadā. 15. un 16. gadsimtā attīstījās kā sudraba ieguves centrs. Reformācijas laikā Cvikava bija otrā pilsēta aiz Vitenbergas, kas pieņēma luterismu. 1525. gadā līdz ar t.s. Cvikavas praviešiem pilsētā tika likti pamati anabaptisma kustībai. 19. gadsimtā Cvikava kļuva par ievērojamu ogļu ieguves centru (pēdējā ogļu atradne tika aizvērta 1978. gadā). 1904. gadā Cvikava kļuva par autobūves uzņēmuma Horch mājvietu. 1909. gadā Augusts Horhs šeit nodibināja kompāniju Audi. 1932. gadā Cvikava kļuva par apvienotā uzņēmuma Auto Union galvenās mītnes vietu. Otrā pasaules kara beigās pilsētu ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc Sabiedroto vienošanās pilsēta iekļāvās PSRS zonā un VDR. VDR laikā Cvikavā tika ražotas automašīnas Trabant, bet pilsētas pievārtē ieguva urānu.
Ekonomika
labot šo sadaļuTurpinot autobūves tradīcijas, pie pilsētā atrodas kompānijas Volkswagen rūpnīca.
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuPilsētā atrodas Rietumsaksijas Augstskola (Westsächsische Hochschule Zwickau). 2004. gadā Cvikavā tika atklāts Augusta Horha automuzejs (August-Horch-Museum). Darbojas Roberta Šūmaņa konservatorija (Robert-Schumann-Konservatorium Zwickau).
Cilvēki
labot šo sadaļuCvikava ir vieglatlēta Luca Dombrovska (Lutz Dombrowski, 1959), aktiera Gerta Frēbes (Gert Fröbe, 1913-1988), futbolista Jirgena Kroja (Jürgen Croy, 1946), mākslinieka Makša Pehšteina (Max Pechstein, 1881-1955), vieglatlēta Larsa Rīdela (Lars Riedel, 1967), Rīgas Domskolas rektora Johana Rīvija (Johannes Rivius, 1528-1596), komponista Roberta Šūmaņa (Robert Schumann, 1810-1856) dzimtā pilsēta.
No 1518. līdz 1522. gadam par vietējās skolas rektoru strādāja mineraloģijas "tēvs" Georgijs Agrikola (Georgius Agricola, 1494-1555). No 1520. līdz 1521. gadam, kad tika padzīts no pilsētas, šeit par mācītāju kalpoja Tomass Mincers (Thomas Müntzer, 1489-1525). No 1865. līdz 1869. gadam vietējā pilī ieslodzījumu izcieta nākamais rakstnieks Kārlis Majs (Karl May, 1842-1912). No 1904. līdz 1920. gadam Cvikavā darbojās autobūves pionieris Augusts Horhs (August Horch, 1868-1951).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cvikava.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Volkswagen Sachsen
- August-Horch-Museum
- Westsächsische Hochschule Zwickau Arhivēts 2013. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Robert-Schumann-Konservatorium Zwickau
Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |