Psammosteji

Psammosteji (Psammosteus) (no sengr. ψαμμο — smiltis + οστεος — kauls, ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus) ir izmirušu bezžokļaiņu, psammosteīdu ģints. Ģinti pirmo reizi 1844. gadā aprakstīja dabaspētnieks Luijs Agassis. Ģints tipveida suga ir Psammosteus maeandrinus, kas tika aprakstīta tajā pašā gadā.

Psammosteji Psammosteus Agassiz, 1844
Psammosteus bergi branhiālā plātne.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Virsklase	Bezžokļaiņi (Agnatha)
Klase	Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
Apakšklase	Dažādvairodži (Heterostraci)
Kārta	Pteraspidiformes
Apakškārta	Psammosteida
Dzimta	Psammosteidae
Ģints	Psammosteji (Psammosteus)

Apraksts

Muguras un vēdera plātnes pilnībā klātas ar tesērām, kas ir sīkākas plātņu vidusdaļā un palielinās virzienā uz malām. Vēdera plātne ir bez izgriezuma aizmugurējā daļā. Branhiālās plātnes ir ar šauru pamatdaļu un ļoti izstieptas platumā. Ādas zobi sedz tikai branhiālās plātnes distālo galu. Proksimālo daļu plātnes apakšpusē dzīves laikā klāja iegarenas tesēras, kas fosilā stāvoklī parasti atdalās. Zvīņas ir sīkas. Ādas zobiem ir dažāda, reizēm ļoti sarežģīta forma ar gariem zobiņiem, kas uz branhiālajām plātnēm bieži vien saaug ķīlīšos.

Sistemātika

• Psammosteus Agassiz, 1844

• Psammosteus asper Obruchev, 1965
• Psammosteus bergi (Obruchev, 1943)
• Psammosteus bystrowi Obruchev, 1965
• Psammosteus cuneatus Obruchev, 1965
• Psammosteus falcatus Gross, 1942
• Psammosteus levis Obruchev, 1965
• Psammosteus livonicus Obruchev, 1965
• Psammosteus maeandrinus Agassiz, 1844
• Psammosteus megalopteryx (Trautschold, 1880) Gross, 1933
• Psammosteus pectinatus Obruchev, 1965
• Psammosteus praecursor Obruchev, 1947
• Psammosteus tchernovi Obruchev, 1965
• Psammosteus tenuis Obruchev, 1965

Izplatība

Psammosteju ģints pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā līdz frānas beigām. Tie bija izplatīti galvenajā devona laukā (arī Latvijā), Timānā, Severnajā Zemļā, Austrumeiropas platformā (urbumos), Skotijā un Elsmīra salā.