Pupuķi
Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).[1] Nesenā pagātnē pupuķus sistematizēja kā vienas sugas — pupuķis (Upupa epops) — dažādas pasugas.
| Pupuķi Upupa (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
_Photograph_by_Shantanu_Kuveskar.jpg) Pupuķis (Upupa epops) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Degunragputnveidīgie (Bucerotiformes) |
| Dzimta | Pupuķu dzimta (Upupidae) |
| Ģints | Pupuķi (Upupa) |
| Izplatība | |
|
Pupuķis sastopams ligzdošanas sezonā
Pupuķis sastopams ziemošanas sezonā
Pupuķis sastopams visu gadu kā nometnieks
Āfrikas pupuķis sastopams visu gadu kā nometnieks
Madagaskaras pupuķis sastopams visu gadu kā nometnieks
| |
 Pupuķi Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu.jpg)
Pupuķiem ir plašs izplatības areāls, tie ir sastopami Eirāzijā, Āfrikā un Madagaskaras salā.[2] Eirāzijā dzīvojošā pupuķa Japānas pasuga U. e. saturata novērota arī Ziemeļamerikā (1975. gadā Aļaskā Jukonas upes deltā).[3] 16. gadsimta sākumā, kolonizējot Svētās Helēnas Salu, izmira tajā dzīvojošais milzu pupuķis (Upupa antaios).[4]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā retumis novērojama vienīgā Eirāzijā dzīvojošā suga — pupuķis.
Vide
labot šo sadaļuPupuķi mājo skrajos mežos un krūmājos, pļavās ar smilšainu, nabadzīgu augsni, stepēs un savannā. Vienīgi Madagaskaras pupuķis apmetas biezos mežos. Pupuķus var novērot arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, piemēram, olīvu birzīs, augļu koku dārzos, vīnogu laukos un parkos.[5]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuPupuķu sugas morfoloģiski ir ļoti līdzīgas, tādēļ tās ilgstoši uzskatīja par vienu sugu. Tie ir vidēja auguma putni ar garu, smailu, liektu knābi, krāšņu cekulu, platiem, noapaļotiem spārniem un īsām, spēcīgām kājām.[6] Ķermeņa garums 25—32 cm, spārnu plētums 44—48 cm, svars 46—91 g.[2] Lielākais no pupuķiem ir Madagaskaras pupuķis, tā ķermeņa garums ir apmēram 32 cm, svars līdz 91 g.[7]
Visām sugām uz spārniem ir kontrastējoši koši, melnbalti raksti. Atkarībā no sugas tie ir atšķirīgi. Spārnu rakstus vislabāk var redzēt lidojumā.[8] Ziemeļos dzīvojošiem pupuķiem, kas ir gājputni, spārni ir lielāki.
Uzvedība
labot šo sadaļu_at_Marakele_National_Park,_Limpopo,_South_Africa_(16218185517).jpg)
Pupuķi barojas galvenokārt uz zemes, pārmeklējot augsnes virskārtu un uzlasot dažādus bezmugurkaulniekus. Pa zemi pārvietojas ejot. Vislabprātāk barību meklē vietās, kas nav aizaugušas un ir labi pārskatāmas (augi zemi vai to ir maz). Atpūšas koku zaros vai kādā citā vietā, kas atrodas augstāk par zemi (ēku konstrukcijas, sētas, mūrīši). Kad putns ir mierīgs, tā cekuls pieglaužas pie galvas, un otrādāk — satraukuma brīžos cekuls izslienas stāvus gaisā.[8]
Lai arī lidojums no malas izskatās nenoteikts un vājš, pupuķi ir spēcīgi un ļoti veikli lidotāji, un piekūni tos reti izvēlas par saviem upuriem. Pupuķus var bieži novērot, peroties sausās, karstās smiltīs, tādējādi attīrot apspalvojumu.[8]
Sistemātika
labot šo sadaļuPupuķu dzimta (Upupidae)
- Pupuķu ģints (Upupa)
- Āfrikas pupuķis (Upupa africana)
- Madagaskaras pupuķis (Upupa marginata)
- †Milzu pupuķis (Upupa antaios)
- Pupuķis (Upupa epops)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Mousebirds, Cuckoo Roller, trogons, hoopoes, hornbills, 2020
- ↑ 2,0 2,1 Kristin, A (2001). "Family Upupidae (Hoopoes)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 396–411. ISBN 84-87334-30-X.
- ↑ Heindel, Matthew T.; Jonathan Alderfer (ed.) (2006). Complete Birds of North America. National Geographic Society. pp. 360. ISBN 0-7922-4175-4.
- ↑ «Paleornithology of St Helena Island, south Atlantic Ocean». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2018. gada 20. janvārī.
- ↑ Pupuķu apraksts Arhivēts 2017. gada 30. maijā, Wayback Machine vietnē. LOB.lv
- ↑ Alive: Family Upupidae
- ↑ Alive: Madagascar Hoopoe (Upupa marginata)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 The Hoopoes. Upupidae.