Psihe
Psihe (grieķu: ψυχή (psychē) — 'dvēsele') ir cilvēka, arī augstāko dzīvnieku, īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just. Psihe visu laiku atrodas mijiedarbībā ar somatiskajiem procesiem. Psihe tiek vērtēta pēc dažādiem paramteriem: pēc integritātes, aktivitātes, attīstības, pašregulācijas, adaptācijas utt. Cilvēkam piemīt augstākā psihes forma — apziņa. Ar psihes pētīšanu nodarbojas psiholoģijā, neirofizioloģijā, psihoterapijā un psihiatrijā.

Vēsture
labot šo sadaļuSenajā Grieķijā psihe tika uzskatīta par cilvēka "dvēseli" vai dzīvības esenci. Piemēram, Aristotelis uzskatīja, ka psihe ir cilvēka būtība, kas nodrošina dzīvības funkcijas. Platons iedalīja psihi trīs daļās: racionālā (domāšana), emocionālā (jūtas) un iekāres (instinkti).
Psiholoģija kā zinātne sāka veidoties 19. gadsimtā, un psihe kļuva par tās centrālo pētījuma objektu.
Psihes struktūra un funkcijas
labot šo sadaļuPsihe ietver vairākus aspektus, kas kopā veido cilvēka garīgo dzīvi:
- Apziņa: spēja apzināties sevi un apkārtējo vidi.
- Emocijas: jūtas, kas ietekmē uzvedību un lēmumu pieņemšanu.
- Motivācija: iekšējie spēki, kas virza cilvēku uz noteiktiem mērķiem.
- Atmiņa: spēja uzglabāt un atgādināt informāciju.
- Personība: individuālās īpašības, kas nosaka cilvēka uzvedību un domāšanu.
Skatīt arī
labot šo sadaļuŠis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |