Psammolepis abavica ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja Elga Mark-Kurika 1965. gadā. Sugas holotips ir kreisās branhiālās plātnes priekšējā daļa, kas tika atrasta Abavas kreisajā krastā pretī Lējēju mājām gaujas svītas apakšdaļas nogulumos. Nosaukums Psammolepis abavica nozīmē "Abavas psammolepis" (no Abavas upes, kur tika atrasti šīs sugas pārstāvji). Suga bija izplatīta frānas stāvā, gaujas svītas apakšējā daļā (senāk Abavas svītā) Latvijā Abavas lejtecē. Vēl šīs sugas pārstāvji tika atrasti pie Essi un Rattu mājām Vehandu upes atsegumos Igaunijā.

Psammolepis abavica
Psammolepis abavica
Mark-Kurik 1965
Ps. abavica muguras plātne (fragments)
Ps. abavica muguras plātne (fragments)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteida
DzimtaPsammolepididae
ĢintsPsammolepis
SugaPsammolepis abavica

Apraksts labot šo sadaļu

Branhiālā plātne ir eiribazāla, masīva ar šauru brīvo daļu, sānu mala nedaudz izliekta. Muguras un vēdera plātnes arī ir masīvas, un tām ap augšanas centru nav tesēru. Tesēras ir rombiskas vai arī bez noteiktas formas. Ādas zobi ir vēdekļveidīgi, daudzstūraini un asimetriski (17-36 uz 1 cm).[1] Vēdera plātnei ir koncentriskas augšanas zonas, aizmugurējais izgriezums un zonālas zvīņveida tesēras aizmugurējā daļā.[2]

Salīdzinājums labot šo sadaļu

Ps. abavica branhiālā plātne ir šaura un gara (pamatne 2,5 reizes īsāka par garumu[3]), līdzīga Schizosteus striatus, Psammolepis paradoxa un Psammolepis venyukovi, taču visdrīzāk tā ir vēl šaurāka, nekā šīm trim sugām. Pēc savas masivitātes tā ir tuvāka Ps. paradoxa. No zināmā fragmenta spriest par muguras plātnes formu ir sarežģīti. Iespējams, ka zona bez tesērām ap augšanas centru ir lielāka, nekā Ps. venyukovi, un tāda pati vai lielāka, nekā Ps. paradoxa. Tesēras pēc formas ir līdzīgas Ps. paradoxa un Ps. venyukovi, taču ādas zobi ir sīkāki, daudzveidīgāki un ar nenoteiktāku formu. Ornamentējums ir līdzīgs Tartuosteus maximus ornamentējumam, tādējādi pēc sīkām lauskām šīs sugas ir grūti atšķirt.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 170. lpp
  2. L.BEVERLY HALSTEAD TARLO, PSAMMOSTEIFORMES (AGNATHA) A REVIEW WITH DESCRIPTIONS OF NEW MATERIAL FROM THE LOWER DEVONIAN OF POLAND, (II Systematic Part) PALAEONTOLOGIA POLONICA - No.15, WARSZAWA, 1965, 108. lpp.
  3. Бесчелюстные и древние рыбы / Л. И. Новицкая. — М.: ГЕОС, 2004. — С. 10—268. — 183 lpp. — ISBN 5-89118-368-7.