Psammolepju dzimta

(Pāradresēts no Psammolepididae)

Psammolepju dzimta (latīņu: Psammolepididae; no sengrieķu: ψαμμο — 'smiltis' un λεπίς — 'zvīņas') ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā. Dzimtu 1962. gadā aprakstīja britu paleontologs Lamberts Tarlo. Dzimta tiek pārstāvēta ar vienu ģinti Psammolepis. Psammolepji bija saldūdens iemītnieki.

Psammolepju dzimta
Psammolepididae
Psammolepis alata rekonstrukcija
Psammolepis alata rekonstrukcija
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteida
DzimtaPsammolepju dzimta (Psammolepididae)

Psammolepju dzimtas pārstāvjiem branhiālo plātņu garums ir vienāds ar platumu, un to platā sānu mala noliecas uz leju. Postorbitālās plātnes ir apmēram vienādā garumā ar branhiālajām. Vēdera plātne priekšējā daļā ir ar koncentriskām augšanas joslām, bet aizmugurējā daļā klāta zvīņveida tesērām ar ekscentriski ciklomoru uzbūvi. Dzimtas jaunākajām sugām visa vēdera plātne klāta ar šādām tesērām. Muguras plātne ir plata, priekšpusē nedaudz ieliekta, bet aizmugurē noapaļota. Gandrīz visu plātni klāj tesēras, izņemot nelielu laukumu priekšpusē[1].

Psammolepju dzimtas pārstāvji dzīvoja no vidusdevona līdz augšdevona sākumam (živeta, apakšējais frāns). Tie bija izplatīti galvenajā devona laukā (arī Latvijā), Timānā, Donbasā un Skotijā.

  • Psammolepis Agassiz, 1845
  1. Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 73. lpp.