Psammolepis paradoxa
Psammolepis paradoxa ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja dabaspētnieks Luijs Agasi 1844. gadā pēc fragmentu ornamentējuma, izveidojot divas sugas: Ps. paradoxa un Ps. arenatus. Šīs abas sugas pastāvēja literatūrā līdz brīdim, kad Valters Gross parādīja, ka šie abi it kā dažādie ornamentējumi pieder vienai un tai pašai sugai, tikai dažādām plātnēm. Holotipa vietā Gross izveidoja neotipu: vēdera plātni no augšdevona gaujas svītas (Gaujas upe, Latvija). Nosaukums Psammolepis paradoxa nozīmē "dīvainais psammolepis". Suga bija izplatīta frānas stāvā, gaujas svītā Latvijā Gaujas baseinā, kā arī Piuzas upes atsegumā pie Jeksi majām Igaunijā. Psammolepis paradoxa ir psammolepju ģints tipveida suga.
| Psammolepis paradoxa Psammolepis paradoxa Agassiz, 1844 | |
|---|---|
 Ps. paradoxa orbitālā plātne | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Pteraspidiformes |
| Apakškārta | Psammosteida |
| Dzimta | Psammolepididae |
| Ģints | Psammolepis |
| Suga | Psammolepis paradoxa |
Apraksts labot šo sadaļu
Branhiālā plātne ir eiribazāla un salīdzinoši šaura. Muguras un vēdera plātnes klātas ar rombiskām vai asimetriskām tesērām, izņemot zonā ap augšanas centru. Muguras plātne daudzmaz piecstūraina (l:w ~ 1). Ādas zobi ir noapaļoti un gandrīz vienādā formā uz visām plātnēm. Tie ir ne pārāk izstiepti pat uz zvīņām.[1] Vēdera plātne ir gara un šaura. Tās priekšējā daļā ir koncentriskas augšanas zonas, bet aizmugurējā daļa klāta ar zvīņveidīgām tesērām.[2]
Salīdzinājums labot šo sadaļu
Ps. paradoxa atšķiras, ar nelieliem izņēmumiem, ar savu ādas zobu formu pastāvību — ieapaļi, kupolveidīgi, ar īsiem zobiņiem. Tie visvairāk līdzinās Psammolepis venyukovi, pirmkārt pēc branhiālo un muguras plātņu, kā arī tesēru formas. Ps. paradoxa rostrālā plātne ir šaurāka un garāka. Galvenā atšķirība no Ps. venyukovi domājams ir tā, ka uz vēdera plātnes nav tesēru. Orbitālā plātne visvairāk ir līdzīga psammolepim(?) no Lietuvas, pie Pelišas upes (Šventojas labā pieteka).
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 174. lpp
- ↑ L.BEVERLY HALSTEAD TARLO, PSAMMOSTEIFORMES (AGNATHA) A REVIEW WITH DESCRIPTIONS OF NEW MATERIAL FROM THE LOWER DEVONIAN OF POLAND, (II Systematic Part) PALAEONTOLOGIA POLONICA — No.15, WARSZAWA, 1965, 97. lpp.