Protēze
Protēze (no sengrieķu: πρόσθεσις — ‘papildinājums’) ir mākslīgi veidota detaļa, kas aizstāj kādu no zaudētām ķermeņa daļām. Protēzes parasti tiek savienotas ar muskuļiem, skeletu un dažkārt ar nerviem. Ar šo problēmu risināšanu nodarbojas tāda zinātnes nozare kā biomehānika. Protēze ir vajadzīga tad, kad nelaimes vai traumas gadījumā zaudēta kāda no ķermeņa daļām. Dažreiz protēze vajadzīga iedzimtu kaišu dēļ.
Locekļu protēzes
labot šo sadaļuLocekļu protēzes ir vienas no vissarežģītākajām protēzēm, jo tām ir ne tikai jāaizstāj zaudētā ķermeņa daļa, bet arī jākalpo kādai konkrētai funkcijai. Mūsdienās arvien populārāka kļūst protēžu veidošana, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, piemēram, protēzē tiek ievietots dators, kas nodrošina protēzes kustēšanos.
Ceļgala protēze
labot šo sadaļuCeļgala protēzes ir viens no locekļa protēzes veidiem, kura uzdevums ir nodrošināt kājas kustēšanos tiem cilvēkiem, kuriem tā amputēta virs ceļgala.
2005. gadā amerikāņu pētnieki no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta izstrādāja mākslīgo celi, kurā iebūvēts dators, kas pārvietošanās laikā visu laiku regulē pretestības spēkus, ļaujot cilvēkiem daudz vieglāk un drošāk pārvietoties ar ceļa protēzi.[1] Datora uzdevums ir pasargāt protēzi no nekontrolētas šūpošanās un vienlaikus ļaut to viegli kustināt. Atšķirībā no citām modernām ceļgala protēzēm, amerikāņu zinātnieku izstrādātā inteliģentā kāja nav speciāli jāprogrammē, bet tā spēj pati pielāgoties tādam iešanas stilam, kāds raksturīgs pacientam. Ar iebūvētu sensoru palīdzību celis 1000 reižu sekundē apkopo informāciju par kājas pozīciju un tās kustināšanas spēku. Protēze visu laiku jūt, kad jāsniedz lielāks atbalsts un kad var pieļaut brīvākas kustības.[2]
Rokas protēze
labot šo sadaļuAmerikānis Īstons Lačipelle (Easton LaChappelle) izgudrojis veidu, kā jebkurš mājas apstākļos ar 3D printera palīdzību var radīt lētu rokas protēzi par aptuveni 350 USD.[3] Tas ir nekomerciāls projekts.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ (angliski) New Robotic Knee Arhivēts 2006. gada 24. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ "Mākslīgais celis pielāgojas pats", Ilustrētā Zinātne. — 2005. gada decembra numurs, 21.lpp.
- ↑ «Pasaudzis sagrauj miljardus vērto protezēšanas industriju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. februārī. Skatīts: 2015. gada 13. februārī.
- ↑ UNLIMITED TOMORROW
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Protēze.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Protēžu veidi
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |