Ceļa locītava

Ceļa locītava (latīņu: articulatio genus) ir locītava, kas savieno augšstilbu ar apakšstilbu. To veido augšstilba kaula locītavpauguri, lielā lielakaula locītavpauguri un ceļa kauls jeb skriemelis, kas ietverts ciskas četrgalvainā muskuļa cīpslā. Locītavā atrodas skrimšļa meniski, kas izlīdzina locītavvirsmu savstarpējo neatbilstību, un krusteniskās saites, kas nostiprina locītavu.

'
Detaļas
Sistēma	balsta un kustību orgānu sistēma
Identifikatori
Latīņu	Articulatio genus
MeSH	D007717
TA98	A01.1.00.036
TA2	161
FMA	24974
Anatomiskā terminoloģija

Ceļa locītavas protēze

Ceļa locītavas protēzes ir viena no locekļu protēzes veidiem, kuras uzdevums ir nodrošināt kājas kustēšanos tiem cilvēkiem, kuriem tā ir amputēta virs ceļgala.

2005. gadā amerikāņu pētnieki no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta izstrādāja mākslīgo celi, kurā iebūvēts dators, kurš pārvietošanās laikā visu laiku regulēs pretestības spēkus, ļaujot cilvēkiem daudz vieglāk un drošāk pārvietoties ar ceļa protēzi. Datora uzdevums ir pasargāt protēzi no nevadāmas šūpošanās un vienlaikus ļauj to viegli kustināt. Atšķirībā no citām modernām ceļgala protēzēm, amerikāņu zinātnieku izstrādātā inteliģentā kāja nav speciāli jāprogrammē, bet tā spēj pati pielāgoties tādam iešanas stilam, kāds raksturīgs pacientam. Ar iebūvētu sensoru palīdzību celis 1000 reižu sekundē apkopo informāciju par kājas pozīciju un tās kustināšanas spēku. Protēze visu laiku “jūt”, kad jāsniedz lielāks atbalsts un kad var pieļaut brīvākas kustības.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ceļa locītava.
• «Ceļu locītavas sāpju iemesli» (latviešu). Orto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. novembrī. Skatīts: 2019. gada 19. februārī.