Valeriāns Zubovs (krievu: Валериа́н Алекса́ндрович Зу́бов, 1771—1804) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, grāfs, Rundāles pils īpašnieks (1795—1804).

Valeriāns Zubovs
Валериа́н Алекса́ндрович Зу́бов
Valeriāns Zubovs
Personīgā informācija
Dzimis 1771. gada 28. novembrī
Krievijas impērija
(Tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1804. gada 21. jūnijā (32 gadi)
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Tagad Karogs: Krievija Krievija)
Brāļi Platons Zubovs

Rundāles pili iemantojis 1795. gadā pēc ķeizarienes Katrīnas II rīkojuma, kuras pēdējais favorīts bija viņa vecākais brālis Platons Zubovs:[1]

"В награждение усердной и ревностной службы нашего Генерала порутчика Графа Валериана Зубова и отлично мужественных подвигов его, оказанных во время командования им частично войск наших на укрощение мятежа в Польше действовавших, а на конец при разбитии возмятительского корпуса на правом берегу Буги и при очищении сея реки 15–го октября прошлого 1794–го года в вечное и потомственное владение в Курляндской нашей губернии замок Ругентальский… На подлинном подписано собственною Ея Императорского Величества рукою тако: Екатерина".

("Apbalvojot mūsu ģenerāļa poručika grāfa Valeriāna Zubova centīgo un dedzīgo kalpošanu un par teicami vīrišķīgajiem viņa varoņdarbiem, kas paveikti viņam daļēji komandējot mūsu karaspēku pie Polijas dumpja apspiešanas, beigās sakaujot naidnieka korpusu Bugas labajā krastā un attīrot šo upi pagājušā 1794. gada 15. oktobrī, [piešķirt] mūžīgā un pārmantojamā valdīšanā mūsu Kurzemes guberņā Rundāles pili... Patiesi parakstīts ar Viņas Imperatoriskās Augstības roku: Katrīna").


Koscjuško sacelšanās apspiešanas laikā Zubovs bija zaudējis kāju. 1796. gadā ķeizariene viņu bagātīgi apdāvināja un iecēla par Krievijas armijas virspavēlnieku karā pret Persiju. Karagājiens tika pēkšņi pārtraukts pēc Katrīnas II nāves. Viņš pārcēlās uz Rundāli, kur nodzīvoja līdz 1804. gadam, rīkoja lielas svinības un mira 32 gadu vecumā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu