Pirmā pasaules kara rietumu fronte

Pirmā pasaules kara rietumu fronte
	; Īru karavīri koncentrējušies tranšejā, tieši pirms došanās pāri virspusē Sommas pirmajā dienā; britu karavīrs nes no kaujas lauka ievainotu biedru; jauns vācu karavīrs Ginči kaujas laikā; amerikāņu kājnieki, kas iebrūk vācu bunkurā; vācu smagais bumbvedējs Gotha G.IV; amerikāņu karavīri ar tankiem Renault FT pārvietojas Argonnas mežā uz frontes līniju Meuzas-Argonnas ofensīvas laikā
Datums	1914. gada 3. augusts — 1918. gada 11. novembris
Vieta	Rietumeiropa
Iznākums	Antantes uzvara, Kompjenas pamiers
Karotāji
Antante:; Britu impērija; Francijas Trešā republika; ASV (no 1917);	Centrālās lielvalstis:; Vācijas Impērija; Austroungārija (ierobežoti); Bulgārijas karaliste (militārā palīdzība)
Zaudējumi
Francija: ≈1,4 miljoni kritušo un 4,2 miljoni ievainoto karavīru; Lielbritānija un Britu impērija: Aptuveni 900 000 kritušo un vairāk nekā 2 miljoni ievainoto; Beļģija: ≈58 000 kritušo un ievainoto; ASV: ≈ 116 000 kritušo un 204 000 ievainoto, lielākoties 1918. gada ofensīvas laikā;	Vācija: ≈1,8-2 miljoni kritušo un vairāk nekā 4 miljoni ievainoti;

Rietumu fronte bija viens no galvenajiem Pirmā pasaules kara (1914—1918) kaujas teātriem, kurā sastapās Vācijas Impērijas armija ar Lielbritāniju, Franciju, Beļģiju un vēlāk arī Amerikas Savienotajām Valstīm. Frontes līnija stiepās no Ziemeļjūras līdz Šveices robežai.

Vēsture

Rietumu fronte izveidojās pēc kara sākuma 1914. gadā, kad Vācijas Impērija, izpildot Šlīfena plānu, iebruka Beļģijā un Francijā, cerot uz ātru uzvaru. Tomēr franču un britu spēki spēja apturēt Vācijas ofensīvu pie Marnas kaujas 1914. gada septembrī. Rezultātā abas puses sāka veidot aizsardzības pozīcijas, kas pārauga pozīciju karā. No 1914. gada beigām līdz 1918. gada sākumam Rietumu fronte galvenokārt sastāvēja no garām, dziļām tranšeju līnijām, kurās abas puses mēģināja izsist priekšrocības. Šāda veida karš bija ārkārtīgi statisks, un frontes līnijas reti mainījās, karavīri cieta ne tikai no ienaidnieka uguns, bet arī no apstākļiem, aukstuma, slimībām un parazītiem. Lielākās kaujas, piemēram, Verdenas un Sommas kaujas, prasīja miljoniem dzīvību, bet rezultāti bija minimāli. Artilērija, ložmetēji, gāzes uzbrukumi un tanki kļuva par galvenajiem kara ieročiem.

1917. gadā ASV pievienojās karam sabiedroto pusē. Tas deva sabiedrotajiem papildu militāro un ekonomisko spēku, kas noveda pie svarīgas ofensīvas 1918. gada sākumā. Amerikāņu karaspēka ierašanās bija nozīmīgs morāles pastiprinājums, kas palīdzēja izšķiroši uzvarēt karu.

1918. gada pavasarī un vasarā Vācija uzsāka vairākas lielas ofensīvas, cerot uz izšķirošu uzvaru. Tomēr, lai gan sākotnēji šīs ofensīvas guva ievērojamus panākumus un izraisīja sabiedroto atkāpšanos, tās beigu beigās izsmēla Vācijas resursus un radīja milzīgus cilvēku zaudējumus. Sabiedrotie atguva iniciatīvu un uzsāka savu pretuzbrukumu, pazīstamu kā Simts dienu ofensīva.

1918. gada 11. novembrī tika noslēgts Kompjeņas pamiers, kas izbeidza karadarbību uz Rietumu frontes. Kara beigās sabruka vairākas lielas impērijas. Austroungārijas, Osmaņu un Vācijas impērijas izjukšana noveda pie jaunu valstu veidošanās un robežu pārzīmēšanas Eiropā un Tuvajos Austrumos. Krievijā, pēc 1917. gada revolūcijām, notika pilsoņu karš, kas turpinājās vēl vairākus gadus. Pirmā pasaules kara izraisītās politiskās pārmaiņas radīja priekšnoteikumus vēl lielākam konfliktam nākotnē.

1918. gada 28. jūnijā tika noslēgts Versaļas miera līgums, kas oficiāli izbeidza karu starp Vāciju un Sabiedrotajiem. Līguma nosacījumi bija smagi Vācijai — tai bija jāatdod teritorijas, jāmaksā lieli reparāciju maksājumi, un tika noteikti stingri ierobežojumi tās militārajai spēkā. Šie nosacījumi radīja dziļu neapmierinātību Vācijas sabiedrībā un kļuva par vienu no iemesliem, kas veicināja Otrā pasaules kara sākumu.

Sabiedroto nostiprināšanās

Kara laikā Sabiedrotie kļuva par galveno militāro un politisko spēku pasaulē, un ASV spēlēta loma pieauga. Lai nodrošinātu ilgstošu mieru, 1920. gadā tika izveidota Tautu Savienība, kas bija pirmā starptautiskā organizācija, kas tika izveidota, lai uzturētu mieru un veicinātu sadarbību starp valstīm, tomēr tā nespēja apturēt Otro pasaules karu.

Lielākās kaujas

Marnas kauja (1914)

Pirmā Marnas kauja notika 1914. gada septembrī, kad sabiedrotie apturēja Vācijas virzību uz Parīzi. Tā bija pagrieziena punkts, kas noveda pie tranšeju kara sākuma.

Verdenas kauja (1916)

Verdenas kauja, kas sākās 1916. gada februārī, bija viena no ilgstošākajām un asiņainākajām kaujām Rietumu frontē. Tā ilga gandrīz gadu un prasīja vairāk nekā 700 000 upuru.

Sommas kauja (1916)

Sommas kauja sākās 1916. gada jūlijā kā sabiedroto ofensīva. Tas bija viens no pirmajiem gadījumiem, kad tanki tika izmantoti kā militārs spēks. Kauja izcēlās ar milzīgiem zaudējumiem abās pusēs - vairāk nekā miljons upuru.

Pirmā Kauja pie Ipras (1914)

Pirmā Kauja pie Ipras notika 1914. gada beigās un iezīmēja sākumu ilgstošiem cīniņiem ap Flandrijas laukiem. Kauja nostiprināja frontes līnijas un radīja priekšnoteikumus tranšeju karam.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pirmā pasaules kara rietumu fronte.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)