Pinska

Pinska (baltkrievu: Пінск, krievu: Пинск) ir pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pinskas rajona administratīvais centrs pie Pinas upes ietekas Pripjacā. Tajā dzīvo 131 tūkstotis iedzīvotāju. Kokapstrādes (Пинскдрев) un ceļa būves tehnikas (Амкодор-Пинск) rūpniecība.

Pinska
Karogs Ģerbonis
Pinska Atrašanās vieta Baltkrievijā
Koordinātas: 52°07′00″N 26°05′00″E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Brestas apgabals
Pirmoreiz rakstos	1097. gads
Pilsētas tiesības	1581. gads
Platība
• Kopējā	43 3 km2
Iedzīvotāji (2008)
• kopā	131 000
Laika josla	UTC+2 (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.pinsk.by
Pinska Vikikrātuvē

Pinskas klimats ir mēreni kontinentāls. Jūras gaisa masu ietekmē šeit ir maiga ziema un mēreni silta vasara. Janvāra vidējā temperatūra ir -4,5 °C, jūlija 18,5 °C. Gada nokrišņu daudzums ir ap 630 mm. Dienu skaits ar temperatūru virs 0 °C ir 253. Gadā ir 165 dienas ar nokrišņiem.

Rakstos pirmoreiz minēta 1097. gadā. 12. gadsimta otrajā pusē no Kijevas Krievzemes Turovas kņazistes izdalījās Pinskas kņaziste. 1320. gadā Ģedimins pievienoja Pinskas kņazisti Lietuvas lielkņazistei. 1569. gadā, kad nodibinājās Reča Pospoļita, Pinska kļuva par Brestas vojevodistes centru. No 1636. līdz 1675. gadam pilsētā tika uzcelta jezuītu kolēģija. 1648. gadā pilsētu ieņēma Bogdana Hmeļņicka karaspēks. 1793. gadā, pēc Polijas Otrās dalīšanas Pinska iekļāvās Krievijas sastāvā. No 1917. līdz 1920. gadam Pinska atradās Ukrainas Tautas republikas sastāvā. No 1921. līdz 1939. gadam Pinska bija Polijas sastāvā. 1939. gadā iekļāvās Baltkrievijas PSR. Otrā pasaules kara laikā ietilpa reihskomisariāta "Ukraina" sastāvā, vēlāk - atkal Baltkrievijas PSR.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs - baltkrievi (90,0%), krievi (5,8%). Pinska ir tenisistes Voļgas Gavarcovas (Вольга Гаварцова, 1988), poļu žurnālista Rišarda Kapusciņska (Ryszard Kapuściński, 1932-2007), futbolista Vitaļa Kutuzava (Віталь Кутузаў, 1980) un amerikāņu ekonomista Saimona Kuzneca (Simon Kuznets, 1901-1985) dzimtā pilsēta. No 1874. gada pilsētas skolā mācījās nākamais Izraēlas prezidents Haims Veicmans (Chaim Weizmann, 1874-1952), bet 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā dzīvoja nākamā Izraēlas premjerministre Golda Meira (Golda Meir, 1898-1978). No 1912. līdz 1914. gadam pilsētā par skolotāju strādāja baltkrievu rakstnieks Jakubs Kolass (Якуб Колас, 1882-1956).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pinska.
• Baranaviči vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)

Skatīt arī

• Turovas-Pinskas kņazi