Pinska
Pinska (baltkrievu: Пінск, krievu: Пинск) ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā. Pinskas rajona administratīvais centrs pie Pinas upes ietekas Pripjacā. Kokapstrādes (Пинскдрев) un ceļa būves tehnikas (Амкодор-Пинск) rūpniecība.
| Pinska | |||
|---|---|---|---|
.jpg) | |||
| |||
  Pinska | |||
| Koordinātas: 52°07′00″N 26°05′00″E / 52.11667°N 26.08333°EKoordinātas: 52°07′00″N 26°05′00″E / 52.11667°N 26.08333°E | |||
| Valsts |
 Baltkrievija | ||
| Apgabals | Brestas apgabals | ||
| Pirmoreiz rakstos | 1097. gads | ||
| Pilsētas tiesības | 1581. gads | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 43,3 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 124 613 | ||
| Laika josla | UTC+2 (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | UTC+3 (UTC+3) | ||
| Mājaslapa | http://www.pinsk.by | ||
 Pinska Vikikrātuvē | |||
Klimats Labot
Pinskas klimats ir mēreni kontinentāls. Jūras gaisa masu ietekmē šeit ir maiga ziema un mēreni silta vasara. Janvāra vidējā temperatūra ir -4,5 °C, jūlija 18,5 °C. Gada nokrišņu daudzums ir ap 630 mm. Dienu skaits ar temperatūru virs 0 °C ir 253. Gadā ir 165 dienas ar nokrišņiem.
Vēsture Labot
Rakstos pirmoreiz minēta 1097. gadā, 12. gadsimta otrajā pusē no Kijivas Krievzemes Turovas kņazistes izdalījās Pinskas kņaziste. 1320. gadā Ģedimins pievienoja Pinskas kņazisti Lietuvas lielkņazistei. 1569. gadā, kad nodibinājās Polijas-Lietuvas kopvalsts, Pinska kļuva par vojevodistes centru. No 1636. līdz 1675. gadam pilsētā uzcēla jezuītu kolēģiju. 1648. gadā Pinsku ieņēma Bohdana Hmeļnicka karaspēks.
1793. gadā, pēc Polijas Otrās dalīšanas Pinsku iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. No 1917. līdz 1920. gadam Pinska atradās Ukrainas Tautas republikas sastāvā. No 1921. līdz 1939. gadam Pinska bija Polijas Otrās republikas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pēc Polijas kampaņas 1939. gadā to iekļāva Baltkrievijas PSR, no 1941. gada tā ietilpa Ukrainas reihskomisariāta sastāvā, vēlāk — atkal Baltkrievijas PSR.
Iedzīvotāji Labot
Baltkrievi (90,0%), krievi (5,8%). Pinska ir tenisistes Voļgas Gavarcovas (Вольга Гаварцова, 1988), poļu žurnālista Rišarda Kapusciņska (Ryszard Kapuściński, 1932—2007), futbolista Vitaļa Kutuzava (Віталь Кутузаў, 1980) un amerikāņu ekonomista Saimona Kuzneca (Simon Kuznets, 1901—1985) dzimtā pilsēta. Pinskas pilsētas skolā mācījās nākamais Izraēlas prezidents Haims Veicmans (Chaim Weizmann, 1874—1952), bet 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā dzīvoja nākamā Izraēlas premjerministre Golda Meira (Golda Meir, 1898—1978). No 1912. līdz 1914. gadam pilsētā par skolotāju strādāja baltkrievu rakstnieks Jakubs Kolass (Якуб Колас, 1882—1956).
Atsauces Labot
- ↑ Baltkrievijas Republikas iedzīvotāju skaits uz 2023. gada 1. janvāri pa apgabaliem, rajoniem, pilsētām un pilsētciematiem.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pinska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Baranaviči vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)
Skatīt arī Labot
 | Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |