Pinska (baltkrievu: Пінск, krievu: Пинск) ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā. Pinskas rajona administratīvais centrs pie Pinas upes ietekas Pripjacā. Kokapstrādes (Пинскдрев) un ceļa būves tehnikas (Амкодор-Пинск) rūpniecība.

Pinska
Pinska
Karogs: Pinska
Karogs
Ģerbonis: Pinska
Ģerbonis
Pinska (Baltkrievija)
Pinska
Pinska
Atrašanās vieta Baltkrievijā
Koordinātas: 52°07′00″N 26°05′00″E / 52.11667°N 26.08333°E / 52.11667; 26.08333Koordinātas: 52°07′00″N 26°05′00″E / 52.11667°N 26.08333°E / 52.11667; 26.08333
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Brestas apgabals
Pirmoreiz rakstos 1097. gads
Pilsētas tiesības 1581. gads
Platība
 • Kopējā 43,3 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 125 060
Laika josla UTC+2 (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa http://www.pinsk.by
Pinska Vikikrātuvē

KlimatsLabot

Pinskas klimats ir mēreni kontinentāls. Jūras gaisa masu ietekmē šeit ir maiga ziema un mēreni silta vasara. Janvāra vidējā temperatūra ir -4,5 °C, jūlija 18,5 °C. Gada nokrišņu daudzums ir ap 630 mm. Dienu skaits ar temperatūru virs 0 °C ir 253. Gadā ir 165 dienas ar nokrišņiem.

VēstureLabot

Rakstos pirmoreiz minēta 1097. gadā, 12. gadsimta otrajā pusē no Kijevas Krievzemes Turovas kņazistes izdalījās Pinskas kņaziste. 1320. gadā Ģedimins pievienoja Pinskas kņazisti Lietuvas lielkņazistei. 1569. gadā, kad nodibinājās Polijas-Lietuvas kopvalsts, Pinska kļuva par vojevodistes centru. No 1636. līdz 1675. gadam pilsētā uzcēla jezuītu kolēģiju. 1648. gadā Pinsku ieņēma Bohdana Hmeļnicka karaspēks.

1793. gadā, pēc Polijas Otrās dalīšanas Pinsku iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. No 1917. līdz 1920. gadam Pinska atradās Ukrainas Tautas republikas sastāvā. No 1921. līdz 1939. gadam Pinska bija Polijas Otrās republikas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pēc Polijas kampaņas 1939. gadā to iekļāva Baltkrievijas PSR, no 1941. gada tā ietilpa Ukrainas reihskomisariāta sastāvā, vēlāk — atkal Baltkrievijas PSR.

IedzīvotājiLabot

Baltkrievi (90,0%), krievi (5,8%). Pinska ir tenisistes Voļgas Gavarcovas (Вольга Гаварцова, 1988), poļu žurnālista Rišarda Kapusciņska (Ryszard Kapuściński, 1932—2007), futbolista Vitaļa Kutuzava (Віталь Кутузаў, 1980) un amerikāņu ekonomista Saimona Kuzneca (Simon Kuznets, 1901—1985) dzimtā pilsēta. Pinskas pilsētas skolā mācījās nākamais Izraēlas prezidents Haims Veicmans (Chaim Weizmann, 1874—1952), bet 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā dzīvoja nākamā Izraēlas premjerministre Golda Meira (Golda Meir, 1898—1978). No 1912. līdz 1914. gadam pilsētā par skolotāju strādāja baltkrievu rakstnieks Jakubs Kolass (Якуб Колас, 1882—1956).

AtsaucesLabot

  1. Iedzīvotāju skaits uz 2022. gada 1. janvāri un vidējais ikgadējais iedzīvotāju skaits 2021. gadā Baltkrievijas Republikā apgabalos, rajonos, pilsētās un pilsētciematos..

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot