Jūrkalnes pagasts

(Pāradresēts no Pilsberģes pagasts)

Jūrkalnes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Baltijas jūras krastā. Robežojas ar sava novada Užavas un Ziru pagastiem, Kuldīgas novada Alsungas pagastu un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastu.

Jūrkalnes pagasts
Jūrkalnes pagasta karogs Jūrkalnes pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Ventspils novads
Centrs: Jūrkalne
Kopējā platība:[1] 99,6 km2
 • Sauszeme: 96,6 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 371
Blīvums (2023): 3,8 iedz./km2
Mājaslapa: www.jurkalne.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Felixberg
krievu: Феликсбергская
Jūrkalnes pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Muižupīte, Pāžupīte, Rīva, Ēnava.

Ezeri labot šo sadaļu

Dižezers, Pāžezers.

Vēsture labot šo sadaļu

Mūsdienu Jūrkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Labragas muiža (Gut Labraggen, Labrags), Pilsberģes muiža (Gut Felixberg, starp Jūrkalni un Labragu).

Jūrkalnes pagasts ir viens no trim suitu novada pagastiem. Līdz 1925. gadam tika saukts par Pilsberģes pagastu. Pilsberģes muižu 1737. gadā nopirka Kurzemes hercogs Ernests Bīrons. 1872. gadā Pilsberģes muižā tika izveidota Feliksbergas (Jūrkalnes) jūrskola.

1935. gadā pagasta platība bija 94,1 km2 un tajā dzīvoja 1153 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Jūrkalnes un Ošvalku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jūrkalnes ciems ietilpis Alsungas (1949-1956), Ventspils (1956-1962), Kuldīgas (1962-1967) un atkal Ventspils (pēc 1967. g.) rajonos. 1951. gadā Jūrkalnes ciemam pievienoja Ošvalku ciemu, 1954. gadā - Sārnates ciemu. 1961. gadā daļu Jūrkalnes ciema iekļāva Užavas ciemā, 1977. gadā daļu Alsungas pilsētciemata teritorijā. 1987. gadā pievienoja daļu Sakas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ventspils novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 153—    
1959750−35.0%
1969523−30.3%
GadsIedz.±%
1979354−32.3%
1989386+9.0%
2000415+7.5%
GadsIedz.±%
2011348−16.1%
2021359+3.2%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jūrkalne (pagasta centrs), Ošvalki, Labrags.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. OSP