Pēteris Kubiļiūns
Pēteris Kubiļiūns (lietuviešu: Petras Kubiliūnas; *1894. gada 16. maijs — †1946. gada 22. augusts) Lietuvas armijas ģenerālmajors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pirmajā pasaules karā bija latviešu strēlnieku virsnieks.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
BiogrāfijaLabot
Dzimis Roķišķu apriņķī. Vidējo izglītību ieguva reālskolā Rīgā. Pēc tam iestājās Viļņas kara skolā, kuru pabeidza tieši pirms Pirmā pasaules kara sākuma, 1914. gadā. Piedalījies cīņās no kara sākuma, bet 1915. gadā iestājās latviešu strēlniekos. Dienēja 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulks). Ar to piedalījās visās tā cīņās pret vāciešiem. Pēc Ķekavas kaujām 1916. gadā apbalvots ar Jura krustu. No 1917. gada komandēja bataljonu 6. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.[1] Nav aizgājis līdzi strēlniekiem uz Krieviju pēc Oktobra revolūcijas.
1919. gadā izvēlējies doties uz dzimto Lietuvu. Augustā mobilizēts Lietuvas armijā. No augusta līdz decembrim piedalījās cīņās pret Sarkano armiju, kā bataljona komandieris 3. kājnieku pulkā un vēlāk 4. kājnieku pulka komandiera palīgs (vietnieks). No 1920. gada bija 1. robežsargu pulka komandieris (no 1923. gada bataljons). 1922. gadā paaugstināts par pulkvedi. Tajā pašā gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par viņa veikumu latviešu strēlniekos dienot. 1924. gadā tika iecelts par tanku bataljona komandieri, bet vēlāk par autobataljona komandieri. 1925. gada jūlijā pabeidza virsnieku kursus Kauņā. 1927. gadā absolvēja Prāgas ģenerālštāba akadēmiju Čehoslovākijā (paaugstināts par ģenerālmajoru).[1] 1928. gadā apbalvots ar Lietuvas Ģedimina ordeni (II šķiras). No 1927. līdz 1929. gadam bija Lietuvas armijas ģenerālštāba pārvaldes priekšnieks.[1] No 1929. gada februāra līdz 1934. gada 7. jūnijām bija Lietuvas armijas ģenerālštāba priekšnieks. 1934. gada 7. jūnijā piedalījās neveiksmīgajā valsts apvērsuma mēģinājumā.[2] Kara tribunāls par to viņam piesprieda nāvessodu, bet pēc tam tas tika aizvietots ar 10 gadiem cietumsoda. Jau 1937. gadā viņš tika atbrīvots.
Neilgi pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā NKVD apcietināja Pēteri Kubiļiūnu. Viņu no padomju represijām paglāba Trešā reiha uzbrukums PSRS 1941. gada 22. jūnijā, kā rezultātā viņš tika izlaists no cietuma pēc vāciešu ienākšanas Lietuvas teritorijā. Pēc atbrīvošanas viņš sadarbojās ar vāciešiem. Tajā pašā gadā tika iecelts Lietuvas pašpārvaldes vadītāju. Bija ģenerālpadomnieks ekonomikas jautājumos. Pašpārvaldes vadībā viņš atradās līdz 1944. gadam, kad ienākot Sarkanajai armijai Lietuvas teritorijā, viņš aizbrauca uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara beigām atradās Lielbritānijas okupētajā Vācijas daļā.
1945. gada decembrī PSRS un Lietuvas PSR NKVD operatīvā grupa apcietināja Kubiļiūnu un izveda uz no Lielbritānijas kontrolētās zonas. Tālāk viņš tika aizvests uz Maskavu, kur PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija viņam piesprieda nāvessodu, kurš tika izpildīts 1946. gada 22. augustā.