Peroksisērskābe
ķīmisks savienojums
Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe. Karo skābe ir bezkrāsaina kristāliska viela.
Peroksisērskābe | |
---|---|
Peroksisērskābes molekulas modelis Peroksisērskābes struktūrformula | |
Citi nosaukumi |
Karo skābe, peroksimonosērskābe, monoperoksisērskābe, peroksomonosērskābe |
CAS numurs | 7722-86-3 |
Ķīmiskā formula | H2SO5 |
Molmasa | 114,04 g/mol |
Blīvums | 1700 - 1800 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 45 °C |
Viršanas temperatūra | sadalās |
Šķīdība ūdenī | ļoti labi šķīstoša |
Vēsture
labot šo sadaļuPeroksisērskābi atklājis vācu ķīmiķis Henrihs Karo 19. gadsimta beigās.
Iegūšana
labot šo sadaļu- Hlorsulfonskābei reaģējot ar ūdeņraža peroksīdu:
- H2O2 + ClSO2OH → H2SO5 + HCl
- Iedarbojoties ar sērskābi uz kālija persulfātu[1]:
- K2S2O8 + H2SO4 + H2O → H2SO5 + KHSO4
- Koncentrētam ūdeņraža peroksīdam reaģējot ar sērskābi:
- H2O2 + H2SO4 → H2SO5 + H2O
Ķīmiskās īpašības
labot šo sadaļuKaro skābe ir spēcīgs oksidētājs. Piemēram, tā oksidē anilīnu līdz nitrobenzolam, jodīdjonus līdz brīvam jodam, bet reakcijā ar acetonu veidojas acetona peroksīds.
Saskarē ar peroksisērskābi daudzas organiskās vielas var uzliesmot! |
Izmantošana
labot šo sadaļuPeroksisērskābi lieto peldbaseinu ūdens dezinfekcijai, bet tās sāļus (peroksisulfātus) izmanto kā oksidētājus, koksnes delignifikācijai (lignīna atdalīšanai), kā kodinātājus, polimerizācijas iniciatorus, eļļu balinātājus un augsnes uzlabotājus.
Literatūra
labot šo sadaļu- N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 340. lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества М., Химия, 1974, 178. — 179. lpp. (krieviski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peroksimonosērskābe |