Peroksisērskābe
ķīmisks savienojums
Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe. Karo skābe ir bezkrāsaina kristāliska viela.
Peroksisērskābe | |
---|---|
![]() Peroksisērskābes molekulas modelis ![]() Peroksisērskābes struktūrformula | |
Citi nosaukumi |
Karo skābe, peroksimonosērskābe, monoperoksisērskābe, peroksomonosērskābe |
CAS numurs | 7722-86-3 |
Ķīmiskā formula | H2SO5 |
Molmasa | 114,04 g/mol |
Blīvums | 1700 - 1800 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 45 °C |
Viršanas temperatūra | sadalās |
Šķīdība ūdenī | ļoti labi šķīstoša |
Vēsture Labot
Peroksisērskābi atklājis vācu ķīmiķis Henrihs Karo 19. gadsimta beigās.
Iegūšana Labot
- Hlorsulfonskābei reaģējot ar ūdeņraža peroksīdu:
- H2O2 + ClSO2OH → H2SO5 + HCl
- Iedarbojoties ar sērskābi uz kālija persulfātu[1]:
- K2S2O8 + H2SO4 + H2O → H2SO5 + KHSO4
- Koncentrētam ūdeņraža peroksīdam reaģējot ar sērskābi:
- H2O2 + H2SO4 → H2SO5 + H2O
Ķīmiskās īpašības Labot
Karo skābe ir spēcīgs oksidētājs. Piemēram, tā oksidē anilīnu līdz nitrobenzolam, jodīdjonus līdz brīvam jodam, bet reakcijā ar acetonu veidojas acetona peroksīds.
Saskarē ar peroksisērskābi daudzas organiskās vielas var uzliesmot! |
Izmantošana Labot
Peroksisērskābi lieto peldbaseinu ūdens dezinfekcijai, bet tās sāļus (peroksisulfātus) izmanto kā oksidētājus, koksnes delignifikācijai (lignīna atdalīšanai), kā kodinātājus, polimerizācijas iniciatorus, eļļu balinātājus un augsnes uzlabotājus.
Literatūra Labot
- N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 340. lpp.
Atsauces Labot
- ↑ Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества М., Химия, 1974, 178. — 179. lpp. (krieviski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peroksimonosērskābe |