Panderihtīdi

Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām. Panderihtīdu dzimtu izdalīja 1968. gadā krievu paleontoloģes Emīlija Vorobjova un Ļubova Ļarska pēc Lodes māla raktuvēs atrastajiem veseliem Panderichthys rhombolepis eksemplāriem. Panderihtīdi ir vienīgā elpistostegāļu kārtas dzimta. Šīs dzimtas pārstāvji dzīvoja paleozoja ērā, devona periodā. Dzimtas tipveida ģints ir Panderichthys Gross, 1941.

Panderihtīdi Panderichthyidae Vorobyeva et Lar­skaya, 1968
Panderihtīds Panderichthys rhombolepis LDM (Skats no vēderpuses).
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomata)
Megaklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Virsklase	Daivspurzivis (Sarcopterygii)
Klase	Ripidistijas (Rhipidistia)
Kārta	Elpistostegāļi (Elpistostegalia)
Dzimta	Panderihtīdi (Panderichthyidae)
Sinonīmi
Elpistostegidae
Iedalījums
Panderihti (Panderichthys) Elpistostegas (Elpistostege) Parapanderihti (Parapanderichthys)

Apraksts

Dzimta apvieno lielas, 1 līdz 2 metrus garas zivis, kas, domājams, bija uzglūnošie seklūdens lagūnu plēsēji, kuri spēja pārvietoties pa cietu substrātu. Ķermenis ir izstiepts, apaļīgi ovāls ar saplacinātu muguru un garu vēdera daļu.

Galvas morfoloģija

Galvaskauss, spriežot pēc ārējā izskata, kā arī pēc nāsu un acu orbītu izvietojuma, ir krokodilveidīgs. Tam ir divi endokraniālie bloki, acīmredzot, mazkustīgi, spriežot pēc galvas vairoga plātņu līkloču šuves. Zivīm bija deguna iekšējie dobumi (hoānas) un viens ārējo nāsu pāris, kas bija izvietots kaudāli pie mutes malas.

Purna priekšējā mala veido pārkari un ir salīdzinoši augsta vai zema, noliekta ventrāli un uz aizmuguri, veidojot rostru. Purna malu veido pāra nazo-premaksilla (NP), starp kuras daļām atrodas vidējais rostrālais kauls (Rm), kuru šķērso etmoīda komisura, kas savieno zemacu sensoros kanālus. Deguna (Na) un postrostrālā (Ptr) sērijas ir īsas, un tālu nesniedz orbītu līmeni. Nāsu apakšējo malu veido rostrale laterale, kuru šķērso zemacu sensorais kanāls. Nāsu aizmugurējo malu veido tectale anterior. Rostrale laterale ir ar attīstītu dermintermediālo izaugumu, kas kopā ar izaugumu uz tectale anterior veido deguna kapsulas nodalījumu. Deguna kapsulas ir nelielas. Tās atrodas etmoīda aizmugurējos stūros un ir pārdalītas ar platu starpdegunu apgabalu. Kapsula plaši atveras acu orbītā ar ventro-laterālo logu postnazālajā sienā, kurš ventrāli turpinās pa endohoānas izgriezumu. Olfaktorie kanāli ir īsi.

Galvas vairogs ir saplacināts, reizēm ieliekts priekšdeguna apgabalā. Starp postrostralia un parietalia atrodas pāra frontale, kas ir līdzīgs kā četrkājiem un kaudāli stiepjas līdz orbītu līmenim. Acu orbītas ir nelielas bez sklerotiskajām plātnītēm, izvietotas dorsāli uz galvas vairoga, ir savstarpēji satuvinātas un mediāli robežojas ar virsuzacu valnīšiem. Pineālā atvere ir maza bez pineālajām plātnītēm, un atrodas postorbitālajā nodalījumā. Postparietālais vairogs ir īss, un to veido pāra postparietale, supratemporale un tabulare. Ar parietālo vairogu tas savienots ar zobotu šuvi (x tips), kas nodrošina galvaskausa iekšējo nekustīgumu. Postorbitale ir salīdzinoši garš, nesniedzas līdz spirakulārajam izgriezumam, kuru veido sprauga starp galvas vairogu un vaigu plātni, kas ir analoģisks seno četrkāju otikālajam izgriezumam. Vaigu kompleksu, līdzīgi kā osteolepjveidīgajām, veido seši kauli, kas saauguši vienotā vaigu plātnē. Praeoperculum augšējā slīpajā stāvoklī sasniedz spirakulāro atveri un nodala squamosum no žaunu kauliem. Squamosum robežojas ar maxillare. Extratemporale kaula nav. Mediāno extrascapulare sedz sānu extrascapulare. Žaunu apgabals ir vidēji liels.

Submandibulārā sērija ir gara un sasniedz simfīzu. Mediānais gulare ir ļoti liels. Sānu gulare ir īsi un robežojas ar gulare mediale tās aizmugurē. Apakšžoklis ir plats, šķērsgriezumā horizotāli ovāls ar trim koronīdiem un attīstītām koronoīdu bedrēm. Tam ir adsimfīzā plātne, kas klāta ar zobojumu un atrodas virs simfīza. Simfīzo kaulu nav. Infradentālās falangas ir vāji attīstītas. Prearticulare sniedzas līdz simfīzam. Retroartikulārā izauguma nav. Zobi pamatnē ir krokoti, ar brīvu pulpas dobumu un ar poliplokodonta tipa mikrostruktūru. Sensorā sistēma ir vidēji attīstīta. Kanāli iet pa trabekulāro slāni. Poras parasti ir izvietotas vienā rindā, un reizēm uz apakšžokļa saplūst īsās vagās.

Priekšējā aukslēju bedre atrodas priekšdeguna apgabalā. Lemeši ir ar vertikālām zobotām plātnēm, kas mediāli savienojas un reizēm veido vidējo izaugumu, kas sadala aukslēju bedri. Priekšējie un aizmugurējie izaugumi ir īsi. Parasfenoīds aiziet starp lemešiem. Aukslējām ir vidējais starplemešu un hipofizārais kanāli. Ir viens pāris dermopalatinum. Palatoquadratum ir savienots ar etmoīdu ar vienu – mediālo savienojumu. Vēl ir attīstīts bazipterigoīdais savienojums. Žaunu skelets ir ar divām bazibranhiālajām plātnēm un bez attīstīta sublingvālā serdeņa.

Ķermeņa morfoloģija

Plecu joslas savienojums ar galvaskausu ir vājš: extrascapulare mediale ir nodalīts no zvīņveidīgā posttemporale ar zvīņu rindu. Supracleithrum ir zvīņveidīgs. To sedz posttemporale bet, pats uzguļ uz masīva un gara anocleithrum kaula, kam ir plats kontakts ar operculum un cleithrum. Cleithrum kaulu veido mediāli izliekts vertikālais un ļoti īss ventrālais atzars. Skapulokorakoīds stiprinās pie cleithrum priekšējās ventrālās daļas ar diviem savienojumiem, un tam ir attīstīta korakoīdā plātne, kas pēc savas formas un izvietojuma ir līdzīga kā Ichthyostega ģintij. Šo plātni no abām pusēm sedz futlārveidīga clavicula, kurai ir īss augšupejošs izaugums, kas uzguļ uz cleithrum. Krūšu spuras endoskelets ir universālā tipa. Humerus ir sedeņveidīgs, horizontāli saplacināts, bez diferencētas proksimālās galviņas, un ieiet skapulokorkoīda glenoīdajā iedobē. Tā locītavas savienojums ar plecu joslu nodrošina kustību vertikālā plaknē. Radius ir divreiz garāks par ulna. Endoskeleta distālo galu veido neposmota ulnārā plātne. Distālo radiāliju nav.

Mugurkaula skriemeļi ir posmoti, veidoti no neirocentriem. Pleirocentru nav. Ribas ir dorsālas, garas, un tām ir dubultais savienojums pie skriemeļiem. Neirālie loki ir saplūduši ar neirocentriem. Muguras un anālās spuras nav. Astes spura ir proterocerkāla. Krūšu spuras ir ar labi attīstītām, gaļīgām pamatnēm. Lepidotrihijas uz krūšu spurām ir garas, tievas un nezarotas. Vēdera spuras divreiz īsākas par krūšu spurām un ir satuvinātas ar astes spuru. Ķīļu zvīņu nav.

Uz segkauliem un zvīņām nav kosmīna. Zvīņas ir rombiskas, to iekšējā virsmā ir garenisks izcilnis. Ornamentējumu veido kaula tuberkulas un ķīļi, kas reizēm var veidot tīklojumu.