Padomju Savienības maršals

Padomju Savienības maršals bija PSRS Bruņoto spēku Sarkanās armijas (1918—1946) un Padomju armijas (1946—1991) pati augstākā (līdz 1945. gadam) vai otra augstākā dienesta pakāpe. To izveidoja 1935. gadā un kopumā piešķīra 41 reizi.

Par to augstāka pakāpe bija Padomju Savienības ģenerālisimuss (kopš 1945. gada), zemāka — armijas ģenerālis (līdz 1943. dadam) vai karaspēka veida galvenais maršals. Kopš 1955. gada līdzvērtīga pakāpe PSRS Jūras kara flotē bija Padomju Savienības flotes admirālis.

Pirmos piecus maršala titulus piešķīra Vorošilovam, Jegorovam, Bļuheram, Budjonnijam un Tuhačevskim. Staļina terora laikā Bļuheru, Tuhačevski un Jegorovu nošāva. 1940. gada maijā maršala pakāpes piešķīra Timošenko, Šapošņikovam un Kuļikam. Otrā pasaules kara laikā Kuļikam nekompetences dēļ maršala pakāpi atņēma. Kara laikā par maršaliem kļuva virkne padomju karavadoņu (Žukovs, Koņevs, Rokosovskis). Politisku iemeslu dēļ par maršaliem kļuva arī Staļins, Berija un Bulgaņins. Pēckara gados maršala titulus piešķīra galvenokārt par nopelniem karā vai kā piedevu augstam amatam. Brežņeva personības kulta gados par maršaliem kļuva Brežņevs un Ustinovs. Pēdējais par PSRS maršalu 1990. gadā kļuva Jazovs.

Padomju Savienības maršalu uzskaitījums labot šo sadaļu