Atvērt galveno izvēlni

Pīrisāre (igauņu: Piirissaar — ‘robežas sala’), agrāk arī Želačeka (krievu: Желачек) vai Porka (vācu: Porka), ir Igaunijai piederoša sala Peipusa ezerā, ezera lielākā sala. Ietilpst Tartu apriņķī. Netālu no salas austrumu krasta ezerā iet robeža ar Krieviju. Atrodas 15 km no Emajegi upes grīvas un 8 km no Krievijas krasta.

Pīrisāre
Pīrisāre
Pīrisāres ainava
Pīrisāre (Igaunija)
Pīrisāre
Pīrisāre
Ģeogrāfija
Izvietojums Peipuss
Koordinātas 58°22′0″N 27°31′0″E / 58.36667°N 27.51667°E / 58.36667; 27.51667Koordinātas: 58°22′0″N 27°31′0″E / 58.36667°N 27.51667°E / 58.36667; 27.51667
Platība 7,8 km²
Garums 4,2 km
Platums 3 km
Augstākais kalns 2 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Tartu apriņķis
Lielākais ciems Pīri
Demogrāfija
Iedzīvotāji 105
Blīvums 13,5/km²
Pamatiedzīvotāji krievi, igauņi
Pīrisāre Vikikrātuvē

Uz salu var nokļūt ar prāmi no Lāksāres Peipusa krastā, kā arī, lai sekmētu satiksmi arī ziemā un ledus iešanas laikā, salas pašvaldība iegādājusies arī kuģi uz gaisa spilvena, kas kursē starp salu un Tartu. Uz salas atrodas trīs ciematiņi - Pīri, Sāre un Toni. Salā 1991. gadā nodibināts dabas liegums.

Salu ziemeļu — dienvidu virzienā šķērso kanāls, pa kuru var braukt laivas. Praktiski visi cilvēki dzīvo mazākajā austrumu daļā, savukārt lielākā, purvainā rietumu daļa ir pirmatnīgāka.

Salā atrodas divas baznīcas — viena mūra baznīca un viena koka baznīca.

Vasarās pirms pērkona negaisa nereti vērojama interesanta dabas parādība - Krievijas krasts it kā pievirzās tuvāk un ir pat saskatāmi cilvēki.

VēstureLabot

 
Sāres ciema ainava

Pirmie iedzīvotāji salā bija krievu vecticībnieki, kas Ziemeļu kara laikā bēga no Krievijā notiekošajām reliģiskajām reformām uz dažādām nomaļām vietām. Vecticībnieku kultūra lielā mērā nosaka arī Pīrisāres mūsdienu sadzīvi un arhitektūru, šeit eksistē savdabīga, harmoniska kultūrvide, valdošā valoda ir krievu valoda. Salinieki nodarbojas ar zveju, audzē sīpolus.

1920. gadā salā bija ap 700 iedzīvotāju, bet pēc 2007. gada 16. augusta datiem salā mīt 94 cilvēki.

1944. gada februārī salu bombardēja Vācijas gaisa spēki, nodarot nopietnus bojājumus.

Ārējās saitesLabot