Pēteris Briedis
Pēteris Briedis (1905. gada 28. marts — 1982. gada 20. decembris) bija Latvijas politiķis. Bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas priekšsēdētājs (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1940—1947).
| Pēteris Briedis | |
|---|---|
 | |
| Tautas Saeimas priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1940. gada 21. jūlijs — 25. augusts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1905. gada 28. martā Skultes pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1982. gada 20. decembrī (77 gadu vecumā).svg){kind=small} Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
Biogrāfija
labot šo sadaļuPēteris Briedis dzimis 1905. gada 28. martā Skultes pagastā. Rīnūžos apmeklējis pamatskolu, taču 12 gadu vecumā sācis strādāt. 1924. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur strādāja ostā. Šajā laikā iesaistījās kreisi noskaņotās arodbiedrībās. 1927. gadā iestājies Latvijas Komunistiskajā partijā, gadu vēlāk ievēlēts partijas komitejā.[1] Politiskās darbības dēļ vairākkārt ticis arestēts. No 1931. līdz 1937. gadam atradies cietumā.[1] 1939. un 1940. gados bija kompartijas sekretārs.
1940. gadā piedalījies nedemokrātiskajās Tautas Saeimas vēlēšanās no vienīgā — "Darba tautas bloka" — saraksta. Ievēlēts no Rīgas apgabala. Kļuvis par Tautas Saeimas priekšsēdētāju. Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS Briedis darbu turpināja kā Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs.[1] Piedalījies Otrā pasaules karā partizānu kustībā, 1943. gadā ticis smagi ievainots un kļuvis par invalīdu.[2] Līdz 1951. gadam un no 1959. līdz 1963. gadam bija LPSR AP deputāts. No 1953. gada līdz 1962. gadam bija LPSR zvejnieku kolhozu savienības priekšsēdētājs. Miris 1982. gada 20. decembrī pēc ilgas slimības.[3]
Apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni un vairākām medaļām.[2]