Ozolnieku pagasts

pagasts Jelgavas novadā, Latvijā
(Pāradresēts no Ozolnieku ciems)
Šis raksts ir par pagastu Jelgavas novadā. Par pagastu Tukuma apriņķī skatīt rakstu Smārdes pagasts.

Ozolnieku pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām pie Jelgavas ziemeļu robežas Iecavas kreisajā krastā. Pēc platības otrs mazākais Latvijas pagasts. Robežojas ar sava novada Jelgavas pilsētu, kā arī Cenu un Valgundes pagastiem.

Ozolnieku pagasts
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Ozolnieki
Kopējā platība:[1] 8,0 km2
 • Sauszeme: 7,3 km2
 • Ūdens: 0,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 4 203
Blīvums (2024): 575,0 iedz./km2
Mājaslapa: www.ozolnieki.lv
Ozolnieku pagasts Vikikrātuvē
 
Ozolmuižas (Paulsgnādes) kungu māja (tagad Ozolpils Jelgavā) pirms Pirmā pasaules kara (atradās pie Jelgavas-Kalnciema autoceļa, nopostīta).

Vēsturiski tagadējā Ozolnieku pagasta teritorija piederēja pie Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa Jelgavas draudzes novada. Ozolnieku pagasta iedzīvotāji piederēja gan pie Dalbes, gan pie Jelgavas Sv.Annas evaņģēliski-luteriskās draudzes. Pirms Pirmā pasaules kara te atradās Ozolmuižas (vācu: Eckhof vai Paulsgnade) zemes un tās triju pusmuižu - Valdeķu muižas (Waldeck vai Sorgenfrei), Enrietes pusmuižas (Henriettensruhe) un Magazīnas pusmuižas (Magazin-Forwerke) zemes, kā arī Jelgavas mežniecības zemes. Pie vecā Rīgas-Jelgavas pasta ceļa 1846. gadā dibināta Ozolmuižas (Paulsgnādes) pagasta skola, pagastā darbojās arī Ozolnieku Skuju pamatskola. Pēc Rīgas-Jelgavas šosejas izbūves (1830.-1857. gadā) pagasta centrs pamazām no Ozolpils pie Iecavas pārcēlās uz tagadējo atrašanās vietu.

Agrārās reformas laikā Ozolmuižu sadalīja 252 vienībās 1299 ha kopplatībā. Jelgavas mežniecības zemes sadalīja 110 vienībās 1310 ha kopplatībā. 1920. gadā Dobeles apriņķi pārdēvēja par Jelgavas apriņķi. Pēc 1920. gada agrārās reformas Ozolnieku pagastā bija 80 zemnieku vecsaimniecības ar 2347 ha un 170 amatnieku u.c. sīksaimniecības 1177 ha platībā. Uz sadalīto muižu zemes nodibināja vēl 231 zemnieku jaunsaimniecību 1635 ha kopplatībā.[4] 1935. gadā Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagasta platība bija 110,78 km² un tajā dzīvoja 2088 iedzīvotāji. Uzbūvēja jaunu Ozolnieku Tautas nama ēku.

Likvidācija un atjaunošana

labot šo sadaļu

1945. gadā pagastā izveidoja Ozolnieku, Cenu un Dalbes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ozolnieku ciemu 1954. gadā likvidēja, tā teritoriju pievienoja Valgundes ciemam. 1979. gadā Jelgavas rajonā izveidoja Ozolnieku pilsētciematu, tā teritorijā iekļaujot daļu no Valgundes un Cenu ciemu teritorijām.[5] 1992. gadā Ozolnieki zaudēja pilsētciemata statusu un tika reorganizēti par pagastu. 2003. gadā Ozolnieku pagasts apvienojās ar Cenu pagastu, izveidojot Ozolnieku novadu. 2021. gadā Ozolnieku novadu iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita dinamika

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19792 100—    
19893 438+5.05%
20003 269−0.46%
GadsIedz.±% g.p.
20113 928+1.68%
20214 139+0.52%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Ozolnieku pagastā ir tikai viena pdzīvotās vieta — Ozolnieki (pagasta centrs).

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Jānis Vasarietis (1922—2024), skolotājs un puķkopis, liliju selekcionārs, radījis 260 liliju šķirņu
  • Frīdrihs Zommers (1881—1972), virsnieks, Ozolnieku ķieģeļu fabrikas īpašnieks (pēc 1940. gada — Frīdrihs Vasarietis)

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XV. sējuma 30 194 - 30 196 slejas. Rīga: 1937.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP