Jānis Vasarietis
Jānis Vasarietis (līdz 1940. gadam Jānis Zommers; 1922—2024) bija latviešu skolotājs un puķkopis, liliju selekcionārs, radījis 260 liliju šķirņu.[1]
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1922. gada 3. augustā Ozolnieku pagastā uzņēmēja un atvaļinātā virsnieka Frīdriha Zommera un viņa sievas Martas, dzimušas Zamueles, ģimenē. Bērnībā pavadīja tēva mājās Ozolniekos, kur Iecavas upes krastā atradās tēva pārvaldītā ķieģeļu fabrika. No sešu gadu vecuma dzīvoja Maskavā (1930—1933), kur Frīdrihs Zommers bija Latvijas tirdzniecības atašejs, pēc 1934. gada Kauņā. Mācījās Rīgas valsts 2. ģimnāzijā. Pēc Otrā pasaules kara sākuma, paredzot Latvijas okupāciju, viņa tēvs 1939. gada rudenī pameta diplomātisko dienestu un nomainīja sev un saviem ģimenes locekļiem uzvārdu uz "Vasarietis".[1] Latvijas vācu okupācijas laikā Vasarietis iestājās darba dienestā Vācijā, 1943. gada beigās viņu mobilizēja vācu armijā un Vasarietis dienēja Latviešu nakts bumbvedēju grupas (vācu: Nachtschlachtgruppe 12 (Lettisch), NSG 12) kancelejā, no 1944. gada augusta Latvijas Kara aviācijas leģionā (Luftwaffen-Legion Lettland). Pēc leģiona izformēšanas viņš dienēja zenītartilērijas vienībā Kēnigsbergā, kur viņš krita Sarkanās armijas gūstā un tika aizsūtīts uz Rjazaņas apgabalu rakt Maskavas—Saratovas gāzes vada tranšeju.[1] Pēc atbrīvošanas atgriezās Latvijā, studēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, tad daudzus gadus strādāja par ķīmijas un fizikas skolotāju.
1970. gadu vidū pārcēlās uz dzīvi Vecumniekos un nodarbojās ar liliju audzēšanu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvoja dēla lauku īpašumā Staburaga, kur 2003. gadā ierosināja izveidot dienliliju dārzu, vēlāk sakarā ar redzes zudumu pārvācās uz Rīgu. 2015. gadā kopā ar Māru Svīri publicēja autobiogrāfisku grāmatu "Vasaras kalnā".[2]
Miris 2024. gada 27. maijā.[3]
Puķkopība
labot šo sadaļu1958. gadā Vasarietis no Kanādas radiem saņēma amerikāņu gladiolu šķirņu vairsīpoliņus, 1976. gadā viņš savā dārzā Vecumniekos no sēklām, kas nāca no Amerikas, sāka audzēt Āzijas liliju sīpolus pārdošanai, tad pievērsās jaunu šķirņu radīšanai. 1980. gadā viņš no Amerikas saņēma lielu dienziežu sēklu sūtījumu un introducēja tetraploīdās lielziedu dienziedes. Vasarietis četras reizes saņēma Ziemeļamerikas liliju biedrības dāvāto ceļojošo sudraba kausu par sasniegumiem liliju selekcijā, kā arī daudzas medaļas un diplomus.[4]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Triju Zvaigžņu ordenis (1999)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 90 gadu vecais liliju selekcionārs Vasarietis: „Jā, esmu īpatnējs un rosīgs vecītis” jauns.lv 2013. gada 18. maijā
- ↑ [1] Arhivēts 2020. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Sēļu kluba avīze Nr. 1
- ↑ Aizsaulē devies liliju selekcionārs Jānis Vasarietis
- ↑ Liliju audzētāju biedrība