Otto Rolavs

Otto Rolavs, Oto Rolavs jeb Atis Rolavs (1897—1969) bija latviešu filozofs, šahists, pirmais Kanta darbu tulkotājs latviešu valodā.

Otto Rolavs Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 14. augustā Liepāja, Grobiņas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1969. gada 6. novembrī (72 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS Dzīves vieta Rīga Pilsonība Latvija, PSRS Tautība latvietis Vecāki Andžs un Anlīze Rolavi Brāļi Ernests Māsas Lote Dzīvesbiedre nav Bērni nav

Zinātniskā darbība Zinātne filozofija Darba vietas Latvijas PSR Kvalifikācijas celšanas institūta Zinātniski pedagoģiskā bibliotēka Alma mater Sibīrijas Atēnu-Tomskas universitāte Latvijas Universitāte Pasniedzēji Sergejs Hesens, Pēteris Zālīte Sasniegumi, atklājumi Kanta darbu tulkošana latviešu valodā

Dzīvesgājums

Dzimis 1897. gada 14. augustā Liepājā, strādnieku Andža un Anlīzes (dzimusi Janševska) Rolavu ģimenē kā jaunākais bērns (māsa Lote mira bērnībā, brālis Ernests mira 9 gadu vecumā). Otto bija visai slimīgs bērns ar vārgu veselību. Ģimene dzīvoja Lāču ielā 40 (mūsdienu Lāčplēša iela). Vasaras Otto pavadīja mātes tēvoča Viļa Janševska mājās "Spārņos" Ezeres pagastā.

Pirmā pasaules kara laikā līdz 1915. gada pavasarim mācījās Liepājas reālskolā (apliecība Nr. 353), bet Vācijas karaspēka Kurzemes ofensīvas laikā viņa vecāku ģimene devās bēgļu gaitās uz Gomeļu, kuru Otto uzreiz pameta, pārceļoties uz dzīvi Maskavā. Kādu laiku pastrādājis par klerku šujmašīnu fabrikā un grāfa Tolstoja muižā, viņš uzsāka mācības N.G. Bažanova reālskolā (apliecības Nr. 158), kur sēdēja vienā solā ar Maksima Gorkija dēlu Maksimu Peškovu. Pievērsās glezniecībai, studentu uzdzīvei un skolu pārstāja apmeklēt. Palicis bez darba, dzīvoja materiāli ļoti grūtos apstākļos. Pēc Oktobra apvērsuma pameta Maskavu un devās pie sava tēvoča Ērika, kurš dzīvoja Sudjankā, Sibīrijā, pie Baikāla ezera. Tur Rolavs sāka strādāt dzelzceļa darbnīcu preču vagonu remonta daļas kantorī un apmeklēja Tomskas pilsētas valdes Tautas izglītības nodaļas bibliotekāru kursus. 1918. gadā uzsāka studijas Tomskas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Filozofijas nodaļā, kur aizrāvās ar Imanuela Kanta uzskatiem.

1921. gada vasarā Rolavs atgriezās Latvijā un apmetās uz dzīvi Aldaru ielā 6 (dz. 7) Vecrīgā, pēc tam Tēriņu ielā 1/3 (pagalma namiņā, otrajā stāvā) Pārdaugavā. Sava brālēna Andža Rolava materiāli atbalstīts, 1922. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofojas fakultātes filozofijas nodaļā, kuru absolvēja 1927. gada maijā ar filozofijas kandidāta grādu. Ar brālēna atbalstu šajā laikā pabija Berlīnē, pēc tam Parīzē. Pēc augstskolas absolvēšanas sāka strādāt Rīgas pilsētas 7. bibliotēkā Slokas ielā 76 (mūsdienu Nordeķu bibliotēka) par bibliotekāra palīgu, vēlāk par bibliotēkas pārzini - līdz pat Otrā pasaules kara beigām. 1944. gadā masu tvarstīšanā viņu aizturēja un aizveda uz Drēzdeni piespiedu darbos metālapstrādes fabrikā.

Pēc atgriešanās dzimtenē Rolavs sāka strādāt Latvijas PSR Valsts vēsturiskajā bibliotēkā par vecāko bibliotekāru, dzīvoja Daugavgrīvas ielā pie Zunda. Pēc tam neilgi strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Valsts Vakareiropas, latviešu un krievu mākslas muzejā, pēc tam valsts radio par sabiedriski politisko pārraižu redakcijas vecāko redaktoru. 1940. gadu beigās, lai nodrošinātu pastāvīga darba iespējas, uzsāka studijas Marksisma-ļeņinisma universitātē, taču 1950. gadā tika atlaists no darba radio, pamatojoties uz Radiokomitejas Sabiedriski politisko raidījumu redakcijas atbildīgā redaktora vietnieces Laimdotas Vilbertes iesniegumu, ka Rolavs darba laikā spēlējot šahu. Vēlāk Rolavs strādāja par bibliotekāru LPSR Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta bibliotēkā. Pēc tam līdz pat aiziešanai pensijā 1957. gadā Rolavs bija Latvijas PSR Kvalifikācijas celšanas institūta Zinātniski pedagoģiskās bibliotēkas vadītājs.

Mūža nogalē dzīvoja Mazajā Bezdelīgu ielā 5 Pārdaugavā, kur mira 1969. gada 6. novembrī, 72 gadu vecumā (sirds vainagartēriju stenozējošā ateroskleroze). Apglabāts Rīgas Markus kapu 15. sektora 9. rindas 1. kapa vietā līdzās 2. Meža kapiem.

Radošā darbība

Pēc studiju beigšanas mērķtiecīgi ķērās pie darba, kura rezultāts varēja būt, viņa paša vārdiem runājot, "attāls": 1931. gadā tika publicēts Rolava tulkotās "Tīrā prāta kritikas" pirmais sējums, 1934. gadā - otrais sējums. 1943. gadā pabeidza tulkot "Tikumu metafizikas pamatojums", 1944. gadā - "Spriešanas spējas kritika", 1961. gadā - "Prolegomeni", 1963. gadā - "Mūžīgais miers. Seši apcerējumi vēstures tiesību filozofijā", 1966. gadā - "Reliģija vienīgi prāta robežās" un "Praktiskā prāta kritika".

Rolava tulkotā un izdotā Špenglera "Cilvēks un tehnika" tika iekļauta LPSR Galvenās literatūras pārvaldes "Novecojušās literatūras sarakstā Nr. 4", kurā uzskaitītas aizliegtas un tāpēc iznīcināmas grāmatas, kā arī grāmatas, kas drīkst atrasties vienīgi bibliotēku speciālajos fondos. 1947. gadā apstiprinātajā "novecojušo grāmatu" sarakstā Nr. 5 tika iekļautas arī trīs no Mesera "Filozofijas vēstures" grāmatām.

Lielākā daļa viņa tulkojumu manuskriptu pēc viņa nāves 1969. gadā nonāca toreizējā Valsts bibliotēkā un LPSR Zinātņu akadēmijas fundamentālajā bibliotēkā.

Plaģiātisma skandāls

2010. gadā LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura programmas students Armands Leimanis Internetā izplatīja publisku vēstuli, kurā vērsa sabiedrības uzmanību uz iespējamajiem pārkāpumiem finansējuma piešķiršanā un apsūdzēja trīs profesorus – Rihardu Kūli, Igoru Šuvajevu un Andri Rubeni plaģiātismā, uzdodot filozofa Otto Rolava Imanuela Kanta darbu tulkojumus par saviem.

Vēstule izsauca plašu rezonansi, un mēnesi pēc tās publicēšanas Latvijas Universitātē tika izveidota ekspertu komisija, kas izvērtēja iespējamo plaģiātu profesoru tulkojumos. Komisija konstatēja, ka Kūļa tulkojums ir terminoloģiski konceptuāli pārstrādāts Rolava tulkojums, kas nav uzskatāms par oriģinālu tulkojumu. Sekojot ekspertu komisijas atzinumam, Latvijas Universitāte 2010. gada 30. aprīlī vērsās Gulbenes tiesā, lai izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar Rihardu Kūli.

Tiesas process Kūļa pārstāvju neierašanās dēļ vairākas reizes tika atlikts, līdz 2012. gada 29. maijā tika panākts izlīgums.

Bibliogrāfija

Tulkojis:

• Mesers Augusts. Filozofijas vēsture. Senatne un viduslaiki. / tulkojis Atis Rolavs. - Grāmatrūpnieks: Rīga, 1931.
• Mesers Augusts. Filozofijas vēsture. Jaunie laiki (līdz apgaismības laikmetam) / tulkojis Atis Rolavs. - Grāmatrūpnieks: Rīga, 1931.
• Mesers Augusts. Filozofijas vēsture. No Kanta līdz Hēgelim / tulkojis Atis Rolavs. - Logs: Rīga, 1933.
• Mesers Augusts. Filozofijas vēsture. 19.gadsimtenis : Empīristiski-naturālistiskā filozofija / tulkojis Atis Rolavs. - Logs: Rīga, 1935.
• Mesers Augusts. Filozofijas vēsture. Tagadnes filozofija Vācijā / tulkojisAtis Rolavs. - Logs: Rīga, 1936
• Kants Immanuēls. Tīrā prāta kritika: 2 sējumos ar reģistri. / tulkojis Atis Rolavs. 1.sēj. - Andžs Rolavs: Rīga, 1931.
• Kants Immanuēls. Tīrā prāta kritika: 2 sējumos ar reģistri. / tulkojis Atis Rolavs. 2.sēj. - Andžs Rolavs: Rīga, 1934.
• Kants Imanuels. Mūžīgais miers / tulkojis Atis Rolavs. // Latvijas Jaunatne, 1990. gada 24. marts
• Kants Imanuels. Atbilde uz jautājumu: kas ir apgaismība? / tulkojis un koment. A.Rolavs. // Kultūras Fonda Avīze, 1990. gada aprīlis
• Špenglers Osvalds. Cilvēks un tehnika: apcere dzīves filozofijai / tulkojis A. Rolavs. - Rīga : [b. i.], 1933.
• Millers-Freienfelss Richards. Tagadnes psīcholoģijas galvenie virzieni / tulkojis Atis Rolavs. - Logs: Rīga, 1934.

Sarakstījis:

• Rolavs Atis. Sistemātisks rādītājs Kanta “Tīrā prāta kritikai” - Logs: Rīga, 1935.

Literatūra

• Bankovskis P. Ar Kantu Pārdaugavā. // Rīgas Laiks, 2009. gada marts, 36.-47. lpp.
• Prof. Rihards Kūlis [1. DAĻA] - Ko nozīmē tulkot Kantu? http://www.youtube.com/watch?v=G6b8LIdnQms

Ārējās saites

• Pauls Bankovskis: Morālais likums un tā oriģināls. // satori.lv Arhivēts 2010. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē.