Vieglatlētika

sporta veids, apvieno skriešanu, lekšanu, mešanu un soļošanu
(Pāradresēts no Vieglatlēts)

Vieglatlētika ir sporta veids, kurā apvienotas vairākas skriešanas, lēkšanas, soļošanas un mešanas disciplīnas. Tā bieži tiek dēvēta par "sporta karalieni".[1] Sporta veidu pārrauga Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (World Athletics).

Vieglatlētikas stadiona shēma

Sporta veida vienkāršība un minimāla dārga ekipējuma vajadzība vieglatlētiku ir padarījusi par vienu no masveidīgākajiem sporta veidiem. Pārsvarā tas ir individuālais sporta veids, tomēr ir dažāda garuma stafešu sacensības un sacensības, kurās sportistu rezultāti tiek summēti komandu ieskaitē. Vieglatlētika ir viens no plašākajiem sporta veidiem disciplīnu skaita ziņā, piemēram, olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā tiek sadalīti 47 medaļu komplekti (24 vīriešiem un 23 sievietēm).

Organizētas vieglatlētikas sacensības ir notikušas jau Antīko olimpisko spēļu laikā (776. gads p.m.ē.). Vieglatlētikas sacensības var notikt gan stadionā, gan telpās manēžā. Atklātā stadiona skrejceļš ir 400 metrus garš (katra celiņa platums ir 1,22 m), bet manēžā, kur notiek sacensības telpās, — 200 metrus garš. Ārtelpās tam parasti ir 8—9 paralēli celiņi, bet iekštelpās to skaits svārstās starp 4 un 6 celiņiem.

Nozīmīgākās vieglatlētikas sacensības ir olimpiskās spēles, kas notiek ik pēc četriem gadiem. Katrā nepāra gadā notiek Pasaules čempionāts vieglatlētikā, bet pāra gados notiek arī Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Katru gadu notiek arī Dimanta līgas (agrāk Zelta līgas) sacensību sērija, kuras uzvarētājam pasniedz balvu 1 miljonu ASV dolāru. Sacensības notiek arī sportistiem ar fiziskiem traucējumiem, kā arī jaunatnei.

Vieglatlētikā tiek fiksēti labākie sasniegumi — pasaules rekordi.

Vieglatlētikas disciplīnas

labot šo sadaļu
Oficiālās vieglatlētikas disciplīnas lielākajās sacensībās
Skrejceļš Laukums Daudzcīņa
Sprints Vidējās distances Garās distances Barjeras Stafetes Soļošanas Lēkšanas Mešanas
60 m
100 m
200 m
400 m
800 m
1500 m
3000 m
5000 m
10 000 m
Pusmaratons
Maratons
60 m/b
100 m/b
110 m/b
400 m/b
3000 m šķēršļu skrējiens
4×100 m stafete
4×400 m stafete
20 km
50 km
Tāllēkšana
Trīssoļlēkšana
Augstlēkšana
Kārtslēkšana
Lodes grūšana
Diska mešana
Vesera mešana
Šķēpa mešana
Pieccīņa
Septiņcīņa
Desmitcīņa
  • Piezīme: Disciplīnas, kas atzīmētas slīprakstā, notiek vienīgi telpās

Iekļaušana lielākajās sacensībās

labot šo sadaļu
Disciplīna Olimpiskās
spēles
Pasaules
čempionāts
Pasaules
čempionāts telpās
Skriešana Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes
100 m 1896 1928 1983 1983
200 m 1900 1948 1983 1983 1985 1985
400 m 1896 1964 1983 1983 1985 1985
800 m 1896 1928 1983 1983 1985 1985
1500 m 1896 1972 1983 1983 1985 1985
5000 m 1912 1988 1983 1995
10 000 m 1912 1984 1983 1987
Maratons 1896 1984 1983 1983
110 m/b 1896 1983
100 m/b 1932 1983
400 m/b 1900 1984 1983 1983
3000 m šķ 1920 2008 1983 2007
4х100 m stafete 1912 1928 1983 1983
4х400 m stafete 1912 1972 1983 1983 1991 1991
Lēkšana
Tāllēkšana 1896 1948 1983 1983 1985 1985
Trīssoļlēkšana 1896 2000 1983 1993 1985 1991
Augstlēkšana 1896 1928 1983 1983 1985 1985
Kārtslēkšana 1896 1996 1983 1999 1985 1997
Mešana
Šķēpa mešana 1908 1932 1983 1983
Diska mešana 1896 1928 1983 1983
Vesera mešana 1900 2000 1983 1999
Lodes grūšana 1896 1932 1983 1983 1985 1985
Soļošana
20 km 1956 2000 1983 2000
50 km 1932 1980
Daudzcīņa
Desmitcīņa 1912 1983
Septiņcīņa 1984 1983
Neolimpiskās
60 m 1985 1985
60 m/b 1985 1985
3000 m 1984 1980 1985 1985
Septiņcīņa 1993
Pieccīņa 1908 1964 1993

Ārējās saites

labot šo sadaļu