Ostrovnoje
Ostrovnoje (krievu: Островное) vai Ipalgina (čukču: Ыпаԓгын — ‘taukums’)[1] ir nacionālais ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Biļibinas rajonā.[2] Izvietojies Malijaņujas upes kreisajā krastā 179 km no rajona centra Biļibinas.
| Ostrovnoje | |
|---|---|
| ciems | |
| Островное, Ыпаԓгын | |
  Ostrovnoje  Ostrovnoje | |
| Koordinātas: 68°06′37″N 164°10′30″E / 68.11028°N 164.17500°EKoordinātas: 68°06′37″N 164°10′30″E / 68.11028°N 164.17500°E | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts |
 Čukotkas autonomais apvidus |
| Rajons | Biļibinas rajons |
| Dibināts | 1930 |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,54 km2 |
| Iedzīvotāji (2018) | |
| • kopā | 376 |
| • blīvums | 244,2/km² |
| Laika josla | UTC+12 (UTC+12) |
Vēsture
labot šo sadaļuCiems izvietojies 18.—19. gadsimtā Krievijas ziemeļaustrumiem nozīmīgākā Aņujas gadatirgus vietā. 1788. gadā, pēc krievu-čukču karā noslēgtā Gižiginas pamiera Boļšojaņujas krastā pie Angarkas ietekas uzbūvēja Aņujas cietoksni, līdzās kuram katru pavasari rīkoja gadatirgu.[3] 1794. gadā gadatirgu pēc čukču lūguma pārcēla uz salu Boļšojaņujas upē 200 verstis no Ņižņekolimskas un sāka dēvēt par Ostrovnoju — ‘salas [gadatirgu]’. Palos sala vairākkārt tika nopostīta, tādēļ 1848. gadā gadatirgu pārcēla uz Malijaņujas krastu, bet Ostrovnojes nosaukums saglabājās. Gadatirgus vietā uzbūvēja nocietinājumu, kur žoga iekšpusē bija kapela, kārtībnieka māja un vēl apmēram desmit dažādu būvju. Cietoksni faktiski apdzīvoja tikai gadatirgus laikā, kad tur ieradās rīkotāji un kazaki kārtības uzturēšanai. Galvenās tirdzniecības preces bija metālizstrādājumi un tabaka no krievu puses un kažokādas un valzirgu ilkņi no čukču puses. Preces uz gadatirgu tika vestas no visa reģiona, kā arī no Aļaskas. Notika arī intensīva tirgošanās vietējo čukču, evenku, jukagiru un korjaku starpā.[4] 19. gadsimta beigās, līdz ar amerikāņu tirgotāju ienākšanu un faktoriju tīkla izveidi, Aņujas gadatirgus zaudēja savu nozīmi un panīka. 20. gadsimta sākumā tirgošanās tika pārcelta uz Panteļeihu netālu no mūsdienu Čerskas.
1930. gadā Ostrovnoje kļuva par jaunizveidotā Austrumu tundras rajona administratīvo centru. Bijušā gadatirgus vietā čukči labprātāk pakļāvās pārejai uz nometnieku dzīvesveidu un Ostrovnojē izveidoja pirmo čukču kolhozu Turvaurgin — ‘Jaunā dzīve’. 1952. gadā rajona centru pārcēla uz Aņujsku. Mūsdienās ciemā dzīvo ap 400 iedzīvotāju, no tiem 66 % čukči un 12 % eveni. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir briežkopība, zveja un medības. Ciemā ir vidusskola, ambulance, pasts, kultūras nams, bibliotēka, viesnīca, maizes ceptuve, veikals. Pasažieru transports uz rajona centru tiek nodrošināts tikai ar helikopteri.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Меновщиков Г. А. Местные названия на карте Чукотки. Краткий топонимический словарь». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. augustā. Skatīts: 2021. gada 25. martā.
- ↑ БИЛИБИНСКИЙ РАЙОН. ГОРОДСКИЕ И СЕЛЬСКИЕ ПОСЕЛЕНИЯ
- ↑ Карих Е. В. Анюйская ярмарка во второй половине XIX начале XX в.
- ↑ АНЮЙСКАЯ ЯРМАРКА