Biļibina
Biļibina (krievu: Билибино) ir pilsēta Čukotkas autonomā apvidū Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos. Biļibinas rajona administratīvais centrs. Izvietojusies autonomā apvidus ziemeļrietumos Malijaņujas pietekas Lielās Kepervēmas krastā.
Biļibina | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Билибино | ||
| ||
Koordinātas: 68°03′N 166°27′E / 68.050°N 166.450°EKoordinātas: 68°03′N 166°27′E / 68.050°N 166.450°E | ||
Valsts | Krievija | |
Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals | |
Federācijas subjekts | Čukotkas autonomais apvidus | |
Rajons | Biļibinas rajons | |
Dibināta | 1955 | |
Pilsētciemats | 1958 | |
Pilsēta | 1993 | |
Platība | ||
• Kopējā | 22,15 km2 | |
Augstums | 270 m | |
Iedzīvotāji (2020) | ||
• kopā | 5 516 | |
• blīvums | 249/km² | |
Laika josla | UTC+12 (UTC+12) | |
Mājaslapa |
bilchao | |
Biļibina Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļu1955. gadā Lielās Kepervēmas pietekas Karalvāmas krastos tika atklātas bagātīgas zelta atradnes un uzsākta zeltraču bāzes Karalvāmas būvniecība. 1956. gada 10. februārī ciemats pārdēvēts «Zelta Kolimas» pirmatklājēja, ģeologa Jurija Biļibina (1901-1952) vārdā. 1958. gadā ciematam piešķirts strādnieku ciemata statuss. 1961. gadā uz Biļibinu pārcēla rajona administratīvo centru un rajonu pārdēvēja par Biļibinas rajonu. 1974. gadā pie Biļibinas ekspluatācijā nodeva Biļibinas AES pirmo energobloku. 1993. gadā Biļibinai piešķīra pilsētas statusu.[1] 2010. gadā izveidoja Biļibinas municipālo veidojumu, kurā iekļāva arī Kepervēmas ciemu. Kopš 1989. gada pilsētas iedzīvotāju skaits kalnrūpniecības nerentabilitātes dēļ samazinājies gandrīz 3 reizes — no 15 558 cilvēkiem līdz 5516 cilvēkiem 2020. gadā.
Infrastruktūra
labot šo sadaļuPilsēta ir nozīmīgs reģiona enerģētikas centrs — Biļibinas atomelektrostacija nodrošina ar 80 % elektrības Čaunas—Biļibinas izolēto energosistēmu. Biļibinas AES ir vienīgā atomelektrostacija, kas uzbūvēta mūžīgajā sasalumā. Pirms 50 gadiem būvētajai elektrostacijai 2019. gadā sāka izņemt no ekspluatācijas AES 1. bloku; 2. un 3. blokam ekspluatācija pagarināta līdz 2025. gadam. AES aizvietošanai Biļibinā uzsākta termoelektrocentrāles būvniecība, kā arī daļēji to aizvietos Pevekā ekspluatācijā nodotā peldošā AES Mihail Lomonosov.
Pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas Biļibinā darbojas daži privātie zelta ieguves arteļi. Pilsētā darbojas vidusskola, bērnudārzi, kultūras centrs, mākslas skola, sporta skola, slimnīca, viesnīca, novadpētniecības muzejs, baznīca u.c. Transportu nodrošina 36 km attālā Kepervēmas lidosta, kā arī ziemas autoceļi uz Čersku un Peveku.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Biļibina.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)