Ņižņekolimska (krievu: Нижнеколымск) ir pamests ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Ņižņekolimskas ulusā, tā bijušais administratīvais centrs. Izvietojies Kolimas upes kreisajā krastā ap 150 km no ietekas Austrumsibīrijas jūrā.

Ņižņekolimska
ciems
Нижнеколымск
Ņižņekolimska 1916. gada palu laikā
Ņižņekolimska 1916. gada palu laikā
Ņižņekolimska (Jakutija)
Ņižņekolimska
Ņižņekolimska
Ņižņekolimska (Krievija)
Ņižņekolimska
Ņižņekolimska
Koordinātas: 68°31′52″N 160°55′14″E / 68.53111°N 160.92056°E / 68.53111; 160.92056Koordinātas: 68°31′52″N 160°55′14″E / 68.53111°N 160.92056°E / 68.53111; 160.92056
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Tālo Austrumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Sahas Republika
Uluss Ņižņekolimskas uluss
Dibināts 1644
Augstums 5 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 4
Laika josla UTC+11 (UTC+11)
Ņižņekolimska Vikikrātuvē

Apdzīvoto vietu 1644. gadā kā ziemošanas vietu (зимовье) dibināja kazaki Staduhins un Zirjans Semjona Dežņova ekspedīcijas laikā. 1655. gadā to nocietināja un izmitināja 10 kazaku garnizonu. Kopš 17. gadsimta beigām Ņižņekolimskas cietoksnis bija reģionāli nozīmīga gadatirgus vieta.

1756. gadā 21 km no cietokšņa Kolimas kreisajā krastā iepretī Aņujas upes ietekai uzbūvēja jaunu cietoksni ar sienu un četriem torņiem. 1762. gadā cietoksnī un apmetnē pie tā dzīvoja 874 cilvēki. Līdz gadsimta beigām garnizons cietoksni pameta un Ņižņekolimskā palika mazāk par 100 cilvēku.[2]

19. gadsimtā ciemā bija ap 40 ēku un baznīca, tas kļuva par nozīmīgu tranzīta vietu ceļā no Kolimas uz Anadiru. Šeit bija vairāku Arktikas izpētes ekspedīciju bāze. 1930. gadā Ņižņekolimska kļuva par rajona centru. 1941. gadā centru pārcēla uz Ņižņije Kresti. 1968. gadā ciemu oficiāli likvidēja, bet vēl 2001. gadā tur reģistrēti 6 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ārējās saites

labot šo sadaļu