Muita
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Muita" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Muita ir maksājums par preču importu, eksportu vai tranzītu.
Feodālās sadrumstalotības laikā katrs lielāks zemes valdnieks, kā arī pilsētas ņēma muitu no vezumiem un laivām, kas ar precēm šķērsoja viņiem piederošo teritoriju. Nostiprinoties centrālajā valsts varai ap 16. un 17. gadsimtu tika lēnām likvidētas iekšējās muitas un atstātas spēkā tikai muitas pie valstu robežām.
Vēsturiskajos avotos Latvijā muita pirmo reizi ir minēta 1211. gadā, kad bīskaps Alberts atbrīvoja Rīgas tirgotājus no muitām. Rīga, Limbaži, Koknese, Ventspils un Kuldīga, būdamas Hanzas savienības locekles, ņēma importa un eksporta muitas. Šie līdzekļi vēlāk tika izmantoti Hanzas kariem pret Dāniju, kā arī pret jūras sirotājiem. 1559. gadā Rīgā noteica pirmo akcīzes muitu ievestajam alum un medalum, bet vēlāk to sāka ņemt no visa eksporta un importa, kas pēc tā laika tarifa parasti bija 2% no preču vērtības.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Muita.
 | Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |