Atvērt galveno izvēlni

GNU/Linux

operētājsistēmu saime, kas balstīta uz Linux kodolu

GNU/Linux ir brīva operētājsistēma, kas balstīta uz Linux kodola. Tā ir viens no labākajiem brīvās programmatūras un atvērtā koda programmatūras piemēriem.

GNU/Linux
GNU/Linux
Linux simbols — pingvīns Tukss[1]
Uzņēmums / izstrādātājs kopiena
OS saime Unix-tips
Izstrādes process pašreizējs
Pirmkoda modelis galvenokārt atvērtais pirmkods, slēgtais pirmkods arī pieejams
Pirmais izlaidums 1991. gadā
Tirgus mērķis personālie datori, mobilās ierīces, iegultās ierīces, serveri, lieldatori, superdatori
Pieejamās valodas daudzvalodu
Pieejamās programmēšanas valodas daudzas
Atbalstītās platformas Alpha, ARC, ARM, AVR32, Blackfin, C6x, ETRAX CRIS, FR-V, H8/300, Hexagon, Itanium, M32R, m68k, META, Microblaze, MIPS, MN103, OpenRISC, PA-RISC, PowerPC, s390, S+core, SuperH, SPARC, TILE64, Unicore32, x86, Xtensa
Kodola tips viengabalains (Linux)
Lietotāja telpa dažādas
Lietotāja saskarne pēc noklusējuma daudzas
Licence galvenokārt GNU GPL un citi[2] (Linux prečzīme pieder Linusam Torvaldsam[3] un pārvalda Linux Mark Institute)

GNU/Linux operētājsistēmu veido Linux kodols un GNU sistēmas bibliotēkas un utilītprogrammas. Linux distributīvi šim programmatūras klāstam mēdz pievienot vēl neskaitāmas papildus programmas. Termins Linux strikti attiecināms uz Linux kodolu, taču bieži vien šo terminu lieto, lai aprakstītu visas UNIX tipa sistēmas (pazīstamas arī kā GNU/Linux sistēmas), kas balstītas uz Linux kodola un kombinētas ar GNU projekta bibliotēkām un rīkiem.

VēstureLabot

1991. gadā Helsinku Universitātes students Līnuss Tūrvaldss uzrakstīja Linux operētājsistēmas kodolu. Tas savienojumā ar GNU sistēmas bibliotēkām un utilītprogrammām veidoja GNU/Linux operētājsistēmu. Šo sistēmu sāka saukt vienkārši par Linux, taču GNU projekta aizsācējs Ričards Stalmans norādīja, ka nav korekti izmantot GNU sistēmas programmatūru, bet neminēt tās nosaukumu.[4] Kopš tā laika daudzi ir sākuši lietot korektāko nosaukumu GNU/Linux, lai gan populāri ir palicis turpināt sistēmu saukt vienkārši par Linux.

DistributīviLabot

Linux kodols savienojumā ar programmatūru veido Linux distributīvu. Tos veido gan firmas un organizācijas, gan arī vienkāršas personas brīvajā laikā. Izšķir plaša lietojuma Linux distributīvus, kas domāti ikdienas darbam, un specifiskas nozīmes Linux distributīvus, kas domāti konkrētiem mērķiem, piemēram, izmantošanai maršrutizatoros.

Šobrīd vienīgais aktīvais Latvijā izstrādātais distributīvs ir Austrumi Linux, ko uztur programmētāji no Latgales.[nepieciešama atsauce] Latvijā radīti ir arī Amber Linux (izstrādāja un izplatīja uzņēmums Lintech) un LIIS Linux, taču šie distributīvi šobrīd vairs netiek attīstīti. Latvijas lietotājiem ir paredzēts arī Lietuvā izstrādātais Baltix Linux.[nepieciešama atsauce]

Dažu Linux distributīvu piemēri:

AtsaucesLabot

  1. Linux Online. «Linux Logos and Mascots», 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. augustā. Skatīts: 2009. gada 11. augusts.
  2. «Debian GNU/Linux Licenses». Ohloh. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. jūnijs. Skatīts: 2009. gada 27. marts.
  3. «U.S. Reg No: 1916230». United States Patent and Trademark Office. Skatīts: 2006. gada 1. aprīlis.
  4. «Linux and the GNU System». Skatīts: 2017. gada 16. oktobrī.

Ārējās saitesLabot