Operētājsistēmu saraksts

Operētājsistēmas var klasificēt pēc to bāzes tehnoloģijas (Unix-veidīgās OS un Unix pēcteči), licences tipa, pēc tā vai OS attīstās arī mūsdienās (novecojušas vai mūsdienu OS), pēc pielietojuma un pēc daudziem citiem faktoriem.

ProprietārāsLabot

AgrīnāsLabot

CTSS (The Compatible TimeShare System, izstrādāta MIT — Masačūsetsas tehnoloģiskais institūts).
Incompatible Timesharing System (The Incompatible Timeshare System, izstrādāta MIT priekš DEC 10 / 20 serveriem).
THE.
MULTICS (Bell Labs projekts, GE un MIT).
Master programme, izstrādāja LEO computer, Leo III 1962. gadā.
Business Operating System (BOS).
Commodore PET, Commodore 64 un Commodore VIC-20.
Sinclair Micro un QX, u.c.
TRS-DOS, ROM OS (uzlabots Microsoft BASIC interpretators ar failu sistēmas atbalstu).
TI99-4.
FLEX no Technical Systems Consultants Motorola 6800 un 6809: SWTPC, Tano, Smoke Signal Broadcasting, Gimix un citiem mikrodatoriem.
HDOS — Heath DOS, mikrodatoriem.
Cray Operating System Cray Research superdatoriem.

AcornLabot

Atari STLabot

AppleLabot

Be korporācijaLabot

BeOS
BeIA
Zeta

Control Data CorporationLabot

DEC/Compaq/HPLabot

AIS
OS-8
ITS (PDP-6 un PDP-10)
TOPS-10 (priekš PDP-10)
TOPS-20 (priekš PDP-10)
WAITS
TENEX (no BBN)
RSTS/E (strādāja vairākos mašīnu tipos, galvenokārt PDP-11)
RSX-11 (daudzlietotāju daudzuzdevumu OS priekš PDP-11)
RT-11 (vienlietotāja priekš PDP-11)
RTE-II (reālā laika OS priekš HP-2000/2100)
VMS (no DEC priekš VAX datoru sērijas, vēlāk pārsaukta par OpenVMS)
HP-UX no HP
NonStop OS — izstrādāja Tandem Computers kompānija
OSF/1 (no DEC; divreiz pārsaukta, vispirms par Digital UNIX, vēlāk par Tru64 UNIX)

IBMLabot

IBSYS
OS/2
- OS/2 v1.0 — izlaista 1987. gada decembrī. Viena no pirmajām OS ar procesora 80286 daudzuzdevumu režīma atbalstu.
- OS/2 v1.10SE — izlaista 1988. gada oktobrī. SE = Standard Edition.
- OS/2 v1.10EE — 1989. gads.
- OS/2 v1.20 — 1989. gads. SE un EE redakcijas. Uzlabots Presentation Manager.
- OS/2 v1.30 — 1991. gads. Arī SE un EE redakcijas.
- OS/2 v2.00 — 1992. gada pavasaris. Pirmā OS/2 versija, kuras darbam nepieciešams 80386 procesors ar tā aizsargāto režīmu.
- OS/2 v2.10 — 1993. gada maijs.
- OS/2 v2.11 — 1993. gada beigas. Nesatur Win-OS/2 apakšsistēmu un var tikt uzstādīta virs Windows 3.1. Tā ir lētāka par citām OS/2 versijām.
- OS/2 v3.0 «Warp» un «Warp Connect» — 1994. gada oktobris.
- OS/2 v4.0 «Merlin» — 1996. gada septembris.
- OS/2 Warp 4.5 Server for E-business «Aurora» — 1999. gada aprīlis. Turpmākie atjauninājumi ieguva nosaukumus CP1 un CP2 (Convenience Package) un bāzējās uz Aurora.
- eComStation
AIX — Unix-veidīga OS
- AIX/RT
- AIX/6000
- AIX PC
- AIX/ESA
- AIX/370
- AIX 5L
DYNIX — Unix-veidīga OS, izstrādāja kompānija Sequent Computer Systems
OS/400
VM
DOS/360
DOS/VSE
OS/360 — pirmā OS priekš System 360 arhitektūras
MFT — vēlāk pārsaukta par OS/VS1
MVT — vēlāk pārsaukta par OS/VS2
SVS
MVS — MVT versija
TPF
ALCS
OS/390
- z/OS — nākamā versija pēc IBM OS/390
z/VM — VM versija
z/VSE — VSE versija
Basic Operating System — pirmā OS priekš System 360 arhitektūras
PC DOS — OEM-versija MS-DOS, vēlāk tika pilnveidota.

ICT/ICLLabot

GEORGE
VME
DME
TME

MicrosoftLabot

MSX-DOS
MS-DOS
Xenix — Unix licencēta versija; pārdota SCO 1990. gados
Microsoft Windows
- Windows 1.0
- Windows 2.0 (priekš 80286)
- Windows 3.0 — pirmā versija ar komerciālu veiksmi
- Windows 3.1
- Windows for Workgroups 3.11
Windows 9x — Windows 4.x versijas
- Windows 95 (Windows 4.00.950 versija)
- Windows 98 (Windows 4.10.1998 versija)
- Windows Me (Windows 4.90.3000 versija)
Windows NT — OS, kuru izstrādāja Microsoft no 1988. gada, ar darba nosaukumu OS/2 Version 3.
- Windows NT 3.1 — pirmā Windows NT versija, izlaista 1993. gada 27. jūlijā
- Windows NT 3.5 (varianti: Workstation — priekš darba stacijām un Server — priekš serveriem)
  - Windows NT 3.51 — Windows NT 3.5 uzlabotā versija
- Windows NT 4.0 (varianti: Workstation — darba stacijām un Server — serveriem)
- Windows 2000 (Windows NT 5.0 versija)
- Windows XP (Windows NT 5.1 versija — iekšēji bāzēta uz Windows 2000 kodola); varianti: Home, Professional, Tablet PC Edition, Media Center Edition, Embedded
  - Windows Server 2003 (Windows NT 5.2 versija) — Windows XP variants priekš serveriem
  - Windows Compute Cluster Server 2003 — Windows XP variants darbam ar klāsteru sistēmām
  - Windows XP Embedded — Windows XP variants priekš iebūvētajām sistēmām
- Windows Vista (Windows NT 6.0 versija)
  - Windows Server 2008 (Windows NT 6.0 versija) — Windows Vista variants priekš serveriem
  - Windows HPC Server 2008 — Windows Compute Cluster Server 2003 aizvietotājs klāsteru sistēmām
  - Windows Home Server
  - Windows Vista for Embedded Systems — Windows Vista variants iebūvētajām sistēmām
- Windows 7 (Windows NT 6.1 versija)
  - Windows Server 2008 R2 (Windows NT 6.1 versija) — Windows 7 variants darbam ar serveriem
Windows CE (compact edition — kompaktā redakcija) — reālā laika OS priekš iebūvētajām sistēmām, mobilajiem telefoniem, plaukstdatoriem un robotiem.
- Windows Mobile, Pocket PC — Windows CE versijas mobilajiem telefoniem un plaukstdatoriem.
- Windows Embedded — Windows CE versijas iebūvētajām sistēmām, ieskaitot

robotus. Windows 8 Windows 8.1 Windows 10

NovellLabot

NetWare — tīkla OS
- NetWare 3.x, tajā skaitā Netware v3.12
- NetWare 4.x
- NetWare 5.x
- NetWare 6.x
Novell DOS
UnixWare — izveidota uz UNIX System V bāzes 1995. gadā.
openSUSE — GNU/Linux OS distributīvs, kura izstrādātājs ir kompānija Novell, Inc.
Open Enterprise Server — tīkla OS, ietver sevī Novell NetWare, openSUSE un tīkla servisus.

Strawberry Development GroupLabot

EROS
CapROS

Sun MicrosystemsLabot

SunOS — Unix-veidīga OS, bāzēta uz BSD Unix realizācijas
- SunOS 4.x — (Solaris 1.x)
Solaris — Unix-veidīga OS, kura bāzēta uz UNIX System V realizācijas Release 4 + elementi no SunOS
- SunOS 5.x — (Solaris 2.x, 7.x un vēlākas versijas)
Java Desktop System

Citas Unix-veidīgas OS un POSIX-savietojamāsLabot

Aegis/OS (Apollo Computer)
CLIX no Intergraph
Cromix (Unix-emulating OS from Cromemco)
Coherent (Unix ОS no Mark Williams Co. priekš personālajiem datoriem)
DNIX
DYNIX — Unix-veidīga OS, kuru izstrādāja kompānija Sequent Computer Systems
Idris
IRIX no SGI
NeXTStep — savu attīstību ieguva ОС Mac OS X pēc NeXT un Apple apvienošanās
OPENSTEP
OS-9 — Unix-veidīga RTOS, priekš procesora Motorola 6809
- OS-9/68k (priekš procesora Motorola 680x0; izveidota no OS-9)
- OS-9000
QNX (POSIX, mikrokodola OS; izmanto reālā laika iebūvētajās sistēmās)
Rhapsody
RiscOS
SCO UNIX (no Santa Cruz Operation, nopirka kompānija Caldera, vēlāk pārsaukta par SCO)
System V - faktiski pēdējais "tīrais" Unix. Visu pārējo parasti sauc par Unix-veida OS.
UNIflex
Ultrix (pirmā Unix versija priekš VAX un PDP-11 no DEC, bāzēta uz BSD)
Unicos (Unix priekš superdatoeim Cray Research Inc.)
Venix

Atvērtā koda OSLabot

Unix-veidīgās OSLabot

BSD (Berkeley Software Distribution, Unix realizācija priekš DEC VAX) un tās variācijas:
- 386BSD
- DesktopBSD
- DragonFly BSD
- FreeBSD
- MidnightBSD
- NetBSD
- OpenBSD — galvenais akcents ir drošība
- PC-BSD
- TrianceOS
- TrueBSD
GNU/Hurd (OS, kas realizēta kā serveru kopums, kuri strādā uz Mach mikrokodola)
- Hurd/L4 (OS, realizēta kā serveru kopums, kuri strādā uz L4 mikrokodola)
GNU/Linux
- Linux (pats populārākais brīvais Unix-veidīgais Os kodols)
- Cosmoe (bāzēta uz «Linux» kodola un izmanto daudz AtheOS koda, līdzīga BeOS)
OpenSolaris (projekts Solaris atvērtajam kodam)
- AuroraUX
- BeleniX
- Jaris
- MilaX
- marTux
- Nexenta OS
- NexentaStor
- OpenSolaris for System z
- OSUNIX
- Polaris
- SchilliX
- StormOS
Plan 9 (izstrādāja Bell Labs)
- Plan B (radās no Plan 9)
- Off++ (radās no Plan 9)
- Inferno (Os uz virtuālās mašīnas bāzes, radās no Plan 9)
SSS-PC (izstrādāta Tokijas Universitātē)

Windows-savietojamāsLabot

ReactOS

Izpētes Unix-veidīgās OSLabot

UNIX (izveidoja Bell Labs 1970. gadā, Kena Tompsona ideja)
Mach (no CMU kodolu izstrādātājiem; skat.: NeXTSTEP)
Minix (mācību Os priekš Endrū Tanenbauma)
Amoeba (izstrādāja Endrū Tanenbaums)
K42 (izstrādā IBM)
MISS (pirmā Krievijas Unix-veidīgā OS)
ДЕМОС (padomju Unix klons)
ИНМОС (Инструментальная мобильная операционная система — izstrādāta Padomju Savienībā 1985. gadā elektroniski vadāmo mašīnu institūtā.).

Izpētes ne-Unix veida OSLabot

3OS^[1] — Object Oriented Operation System
Nemesis^[2] — izpētes OS, ko izstrādāja Kembridžas universitātē
TUNES — 1994. gads
V (operētājsistēma) — Stanford, agrie 1980-gadi
Microsoft Singularity

MS-DOS kloniLabot

QDOS (Quick and Dirty Operating System) — CP/M klons, izveidots 1980. gadā, Seattle Computer Products (SCP) priekš jaunajiem procesoriem Intel 808x, to nopirka Microsoft par 50 000 dolāriem un tad Os kļuva par MS-DOS/PC-DOS.
MS-DOS — разработана Microsoft для IBM PC-совместимых машин.
PC-DOS — DOS versija no IBM.
DR-DOS — ОS no Digital Research, vēlāk Novell, Caldera, Siemens AG …; tagad izmanto specifiskos uzdevumos.
FreeDOS — brīvā DOS, mērķis - 100 % savietojamība ar MS-DOS.
PTS-DOS — ОS no PhysTechSoft (Krievija).
ROM-DOS^[3] — ОS no Datalight iebūvētajām sistēmām.
АДОС — padomju klons priekš PC Искра-1030.
Альфа-ДОС — padomju klons priekš PC ЕС-1840.
ЯНУС — padomju klons priekš PC ЕС-1840.

Autoru/iekšējas, ne-Unix u.c.Labot

A2 — jauns nosaukums priekš Bluebottle (skat. arī: AOS)
AOS — OS kura izveidota "Oberon" projekta ietvaros — operētājsistēma un kompilators)
AROS (AROS Research Operating System), atvērtā koda OS, tajā skaitā arī priekš x86 procesoriem, idejas pēctecis no AmigaOS
AtheOS
Bluebottle — AOS idejas turpinājums, mūsdienu versijas A2.
CP/M (Control Program/Monitor)
- CP/M-80 (CP/M priekš Intel 8080/8085 un Zilog Z80 no Digital Research))
- CP/M-86 (CP/M priekš Intel 8088/86 no Digital Research)
- MP/M-80 (daudzprogrammu versija CP/M-80 no Digital Research)
- MP/M-86 (daudzprogrammu versija CP/M-86 no Digital Research)
- МикроДОС (izveidota PSRS uz CP/M 2.2 bāzes)
UCSD P-System (portatīvā programmēšanas vide/operētājsistēma/virtuālā mašīna, kuru izstrādāja Kalifornijas universitāšu studenti Sandjego, uzrakstīta PASCAL valodā)
FLEX9 — no TSC priekš Motorola 6809, FLEX pārmantotāja, strādāja uz Motorola 6800.
JavaOS — galvenais komponents ir Java VM.
SSB-DOS — no TSC priekš Smoke Signal Broadcasting, FLEX paveids.
DESQView daudzuzdevumu iestatījums uz MS-DOS lai palaistu MS-DOS pielikumus daudzuzdevumu režīmā, 1985. gads. Teksta saskarne. Pēdējā versija: 2.70.
DV/X — DESQView attīstība, saskarne un protokols līdzīgs kā X Window System.
GEOS (8 bitu, Commodore 64 datoriem); PC/GEOS (16 bitu IBM PC datoriem)
NewOS open source
Оберон (operētājsistēma), izstrādāja ETH-Zurich priekš Ceres darba stacijām un Chameleon. Skat. arī Oberon.
osFree — open source вариант OS/2.
TripOS, 1978
VisiOn (pirmais grafiskais lietotāja saskarne priekš PC, komerciālas veiksmes nebija.)
VME no International Computers Limited (ICL)
MorphOS (uz Quark mikrokodola, ar API savietojamību AmigaOS 3.1)
NetWare (no Novell)
Pick (licencēta un pārsaukta)
Primos no Prime Computer (dažreiz arī PR1MOS vai PR1ME)
OSD/XC no Fujitsu-Siemens
OS-IV no Fujitsu (bāzējas uz MVS no IBM)
MSP no Fujitsu (OS-IV pēctecis)
SkyOS — komerciāla OS priekš PC.
Syllable (attīstījās uz AtheOS bāzes)
Haiku-OS atvērtā koda BeOS klons
TinyOS
TSX-32 daudzudzevumu 32 bitu OS priekš DOS-pielikumiem, daļēji atvasināta no OS/2, DESQView un firmas DEC operētājsistēmām. `1993. gads. Atšķīrās ar pašu ātrāko FAT16 failu sistēmas realizāciju.

Siemens AGLabot

BS1000
BS2000
BS3000 (funkcionāli līdzīga OS-IV un MSP no Fujitsu)
VM2000
SINIX — Unix-veidīga OS, agrāk saucās par Reliant UNIX, izveidota uz DC/OSx bāzes
DC/OSx — DataCenter/OSx, Siemens AG.

«Mājas» OSLabot

KolibriOS (projekts izveidots uz MenuetOS un tas ietilpst vienā disketē)
LainOS — projekts bāzēts uz FreeBSD.
MenuetOS (ietilpst vienā disketē)
Miraculix
Panalix
Syllable (gandrīz pilnībā savietojama ar POSIX)
Trion Operating System
Висопсис (VISOPSYS — Vizuālā operētājsistēma)
UzhOS
XSKernel^[4] — Os kodola projekts ar koda nosaukumu XSystem.
FOS^[5] — mikrokodola OS.
ExeOS (Os projekts, kas bāzēts uz mikrokodola arhitektūras)
SymbOS — daudzuzdevumu grafiskā OS priekš Amstrad CPC, Amstrad PCW un MSX.

Priekš БКLabot

OS, kuras strādā uz БК-0010, БК-0010-01, БК-0011 un БК-0011М

Priekš SpectrumLabot

Pielikuma sistēmasLabot

Plaukstdators (PDA)Labot

Palm OS no Palm Inc; tagad PalmSource
Pocket PC, Windows Mobile no Microsoft
EPOC — sākumā no Psion (Lielbritānija), tagad izgatavo Symbian, zem markas Symbian OS.
Windows CE no Microsoft
GNU/Linux uz Sharp Zaurus
PEN/GEOS

ViedtālruņiLabot

Windows Mobile uz Windows CE bāzes
GNU/Linux
- Google Android uz HTC T-Mobile G1;
- Palm webOS uz Palm Pre;
- Maemo uz Nokia 770 Internet Tablet, Nokia N800, N810 un Nokia N900;
- OpenMoko Neo 1973 Neo FreeRunner ierīcēs;
- MontaVista Mobilinux uz Motorola A760, E680;
- EZX Linux uz Motorola A1200, A1600, E6;
- MOTOMAGX uz Motorola ZINE ZN5;
- LiMo Platform;
- Access Linux Platform uz Edelweiss;
- Bada.
Symbian OS
IPhone OS — ОS priekš Apple iPhone
BlackBerry OS
JavaFX Mobile
PEN/GEOS, GEOS-SC

Klēpjdatori, mobilās interneta ierīcesLabot

EPOC32 Release 5 uz Psion netBook 1999. gads;
Microsoft Windows CE uz Psion Teklogix netBook Pro 2003. gadā, uz Elonex Smartbook u.c.
- Microsoft Windows CE MID в Toshiba JournE;
GNU/Linux
- Xandros Linux;
- Xubuntu;
- Eeebuntu;
- Linpus Linux Lite uz Acer Aspire One;
- Google Android uz Acer Aspire One;
- Ubuntu Netbook Remix;
- Moblin for Netbooks;
- Google Chrome OS.

Maršrutizatori un citas tīkla iekārtasLabot

Mikrokontrolieriem, iebūvētajām sistēmām un reālā laika OSLabot

Contiki
eCos
FreeRTOS
INTEGRITY
ITRON
LynxOS
Montavista Linux
Nucleus
QNX
OS-9 — no Microware
OS-9000 — no Microware
OSA^[6] — priekš PIc mikrokontrolieriem no Microchip firmas
OSE no ENEA
OSEK
RDOS
RTEMS opensource (GPL-like licence)
RTOS
ThreadX
TRON OS izveidoja — Ken Sakamura
uC/OS-II mikrokontrolieriem
scmRTOS^[7] — mikrokontrolieriem
μClinux
VxWorks
Salvo^[8] — mikrokontrolieriem

Izdomātas operētājsistēmasLabot

Neeksistējošas operētājsistēmas, kuras ir pieminētas jokos, grāmatās, filmās, datorspēlēs u.c.

ALTIMIT OS — no .hack visuma.
Hyper OS — no Patlabor.
Wheatonix — 1. aprīļa joks.
Digitronix — no The Hacker Files.
Luna/X — 1. aprīļa joks no Google 2004. gadā.^[9]
SexLinux — linuxcenter.ru pirmā aprīļa joks.
Finux — no Nila Stīvensona grāmatas Cryptonomicon.
Windows Home — no Sergeja Lukjaņenko grāmatu sērijas «Лабиринт отражений».
Macrohard Nondows Twista — no "Space Rangers 2: Dominators" datorspēles.
Okna 96 — no multiseriāla «Смешарики».
REXXOS^[10]
GlaDOS — no spēles Portal.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

↑ http://www.3os.ru papildinformācija
↑ Nemesis
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. janvārī.
↑ XSystem Kernel Project
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. martā. Skatīts: 2008. gada 25. martā.
↑ [https://web.archive.org/web/20091220043131/http://wiki.pic24.ru/doku.php/osa/ref/intro Archived 2009. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē. OSA : Документация [PIC24]]
↑ ScmRTOS
↑ Pumpkin: Salvo, the RTOS that runs in tiny places
↑ Google Jobs
↑ «netlabs.org - Homepage». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. augustā. Skatīts: 2019. gada 26. decembrī.

Ārējās saitesLabot

Informācija par operētājsistēmām Dmoz.org

[1] ttp://www.3os.ru papildinformācija

[2] Nemesis

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. janvārī.

[4] XSystem Kernel Project

[5] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. martā. Skatīts: 2008. gada 25. martā.

[6] [https://web.archive.org/web/20091220043131/http://wiki.pic24.ru/doku.php/osa/ref/intro Archived 2009. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē. OSA : Документация [PIC24]]

[7] ScmRTOS

[8] Pumpkin: Salvo, the RTOS that runs in tiny places

[9] Google Jobs

[10] «netlabs.org - Homepage». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. augustā. Skatīts: 2019. gada 26. decembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]