FreeBSD
FreeBSD ir UNIX veida operētājsistēma, atzars no BSD (UNIX versijas, kas tika radīta Bērkli Universitātē, Kalifornijā). FreeBSD ir savs kodols, atšķirībā no Linux sistēmām, kurām kodols tiek izstrādāts atsevišķi no pašiem distributīviem. FreeBSD ir stabila[1] un droša operētājsistēma, bieži tiek izmantota kā serveru operētājsistēma.
 | |
| Uzņēmums / izstrādātājs | The FreeBSD project |
|---|---|
| OS saime | BSD |
| Izstrādes process | Aktuāls |
| Pirmkoda modelis | Atvērtā pirmkoda programmatūra |
| Pēdējā izlaiduma versija | 8.0 / 2009. gada 22. novembrī |
| Atbalstītās platformas | ARM, IA-32, IA-64, MIPS, SPARC, SPARC64, PC98, PowerPC, x86-64 |
| Kodola tips | Monolīts kodols |
| Repozitorijs | |
| Licence | BSD License un citas |
| Tīmekļa vietne | www.freebsd.org |
Vēsture Labot
FreeBSD izstrāde sākās 1993. gadā, tas tika izveidots uz 386BSD bāzes, 1. versija iznāca 1993. gada 1. novembrī. 2. versijā, kura iznāca 1995. gadā, parādījās FreeBSD portu sistēma, kura ļoti atvieglo citu izstrādātāju programmatūras instalēšanu. 7.X versiju sērijā iekļauts atbalsts ZFS failu sistēmai. Šobrīd jaunākā ir versija 8.0.
FreeBSD iespējas Labot
Datu glabāšana Labot
GEOM ietvars piedāvā uzglabāt datus RAID masīvā (RAID-0, RAID-1 vai RAID-3), pilnu diska šifrēšanu. Kā noklusējuma failu sistēma tiek izmantota UFS2, taču lietotājs var izmantot arī ZFS failu sistēmu
Arhitektūru atbalsts Labot
FreeBSD strādā uz šādām arhitektūrām[2] x86, Xbox, kā arī uz DEC Alpha, UltraSPARC, IA-64, AMD64, PowerPC, NEC PC-98, ARM.
Atsauces Labot
- ↑ Dru Lavigne. BSD Hacks. O'Reilly Media, 2004. 309. lpp. ISBN 9780596006792.
- ↑ Supported Platforms
Ārējās saites Labot
- Oficiālā FreeBSD vietne (angliski)
- FreeBSD software (angliski)
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |