Opekalna luterāņu baznīca

Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca
Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Alūksnes novads, Jaunlaicenes pagasts, Opekalns
Piederība konfesijai	Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss	baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums	1774
Celtniecības beigas	1779
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs	2781
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 16. decembris

Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais dievnams Latvijā,^[1] kas atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.

Vēsture

Pirmā koka baznīca kalnā pēc ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta uzcelta Zviedru Vidzemes laikā 1696. gadā, pie tās dibināta draudzes novada skola zemnieku bērniem. Pēc Ernesta Glika ierosinājuma iekārtota Opekalna vecā un jaunā kapsēta. Pašreizējais mūra dievnams celts no 1774. gada līdz 1779. gadam. Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774), ērģeles (ap 1860) un kancele (18. gadsimta otrā puse).^[2] 1927. gadā pēc arhitekta Paula Kampes projekta restaurēts baznīcas tornis.

Opekalna kapsēta

Blakus baznīcai atrodas kapsēta, kuras īpašnieks ir Opeklana evaņģēliski luteriskā draudze. Kapsētā, kura izveidota pēc Ernsta Glika ierosinājuma, apbedītas daudzas ievērojams personības, piemēram, soļotājs Ādolfs Liepaskalns, mācītājs Bruno Krumholcs Treijs, ilggadējs Annas dzelzceļa stacijas priekšnieks Pauls Arnolds Cukurkalns. Kapsētā apbedīti arī Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.^[3] 2020. gadā veikta kapsētas digitalizācija.^[4] Kapu svētki kapsētā notiek jūlija pēdējā svētdienā.

Strūves ģeodēziskā loka punkts

Veicot zemeslodes formas un izmēru noteikšanu, 19. gadsimtā izdarīja Strūves ģeodēziskā loka uzmērījumus. Opekalna (Oppekaln) punktu Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā uzmērīja 1824. gadā no 6. līdz 9. augustam. Par uzmērīšanas zīmi kalpoja baznīcas torņa smaile, bet mērinstrumenti atradās blakus baznīcai. No punkta veica četrus novērojumus, proti, uz Kārtenes (Kortenhof) un Palsmanes (Palzmar) punktiem, kā arī uz Mariomaggi un Lenard punktiem Igaunijā.^[5]