Ādolfs Liepaskalns
Ādolfs Liepaskalns (dzimis 1910. gada 15. jūlijā, miris 1972. gada 26. septembrī)[1] bija latviešu vieglatlēts, startējis soļošanas distancēs.
Personas dati | |
---|---|
Dzimis |
1910. gada 15. jūlijā Gaujienas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
Miris |
1972. gada 26. septembrī (62 gadu vecumā) Alsviķu ciems, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Pārstāvētā valsts |
Latvija PSRS |
Profesionālā informācija | |
Sporta veids | vieglatlētika |
Disciplīna | Soļošana |
Mācījies Karvas Kaktiņu skolā un Jaunlaicenes Kantora skolā.[2] 1934. gadā sācis piedalīties soļošanas sacensībās, šajā pašā gadā arī guvis pirmo uzvaru. Nākamajā gadā izcīnījis pirmo medaļu Latvijas čempionātā, savukārt 1938. gadā Latvijas čempionātā izcīnījis uzvaru.[2] 1938. gadā Ā. Liepaskalns uzstādīja pasaules rekordu 25 km un 30 km soļošanā.[1] Laikā no 1946. līdz 1952. gadam labojis piecus pasaules un 21 PSRS rekordus dažādās distancēs.[1] Vairākas reizes uzvarējis PSRS čempionātā 50 km soļošanā (1946, 1947, 1949).[1] 1950. gadā kļuva par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistaru.[1]
Soļotājs apglabāts Opekalna kapsētā.
Sportista piemiņa
labot šo sadaļuČetrus gadus pēc sportista nāves — 1976. gada 25. jūlijā Opekalna kapsētā Ā. Liepaskalnam atklāja kapa pieminekli ar granītā cirstu lāpu.[3] Atzīmējot soļotāja 110. dzimšanas dienu, sportista un viņa ģimenes kapa vieta tika atjaunota un labiekārtota.[4]
1976. gadā pirmo reizi Alūksnē notika Ādolfa Liepaskalna piemiņas sacensības ar ceļojošās balvas izcīņu trīs kategorijās — 10 km vispārējā klasē, 5 km senioru klasē un 5 km jauniešu klasē. Sacensībās piedalījās soļotāji no visas Latvijas un sportista līdzgaitnieki — A. Krūkliņš, P. Zeltiņš, A. Menģis un V. Lauzējs. Sacensības kļuva par ikgadēju tradīciju.[5]
1986. gadā netālu no Liepaskalna mājām, sportista treniņu taku tuvumā, atklāja tēlnieka Aināra Zelča veidoto Ādolfa Liepaskalna piemiņas akmeni, kurā iekalts soļotāja portrets.
2010. gadā atzīmējot sportista simtgadi, Alūksnes muzejā atklāja izstādi „Ādolfa Liepaskalna mūža kilometri" un iznāca Jāņa Poļa grāmata “Ādolfa Liepaskalna mūža soļi”, kas iepazīstina ar soļotāja dzīves gājumu, sasniegumiem sportā un literāro darbību.[6]
2023. gadā Māriņkalnā veselības veicināšanai un soļošanas pamatprasmju apguvei izveidots "Soļotāja Ādolfa Liepaskalna veselības maršruts".[7]
Literatūra
labot šo sadaļu- Ēriks Kehris, Tas skaistais soļotāju laiks, Rīga, 1961
- Jānis Polis, Ādolfa Liepaskalna mūža soļi, Alūksne, 2010
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 160. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ 2,0 2,1 «Es būšu leģenda». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. martā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ Dzenis (31.07.1976). "Beidzot!". Oktobra Karogs (Alūksne).
- ↑ «Pabeigta Ādolfa Liepaskalna ģimenes kapavietas labiekārtošana».
- ↑ Broks (02.11.1976). "Atceroties Ādolfu Liepaskalnu". Padomju Karogs (Talsi).
- ↑ «Alūksnes muzejs saņem pozitīvas atsauksmes par jaunajām izstādēm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 23. februārī. Skatīts: 2023. gada 23. februārī.
- ↑ «Soļotāja Ādfolfa Liepaskalna veselības maršruts».
Šī Latvijas sportista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |