Oktanitrokubāns
Oktanitrokubāns (C8(NO2)8, ONC) ir ļoti spēcīga sprāgstviela, kas ir 2,7 reizes jaudīgāka nekā trinitrotoluols. Pēc dažiem avotiem, tā ir spēcīgākā līdz šim sintezētā sprāgstviela.[1] Oktanitrokubāna molekulas pamatā ir kubāna struktūra (8 oglekļa atomi, kas savienoti kuba veidā), kuras visi ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar nitrogrupām.
Oktanitrokubāns | |
---|---|
Oktanitrokubāna struktūrformula un molekulas modelis | |
Ķīmiskā formula | C8N8O16 |
Molmasa | 464,13 g/mol |
Blīvums | 1979 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | sadalās? |
Viršanas temperatūra | sadalās? |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo reizi ieguvis Filips Ītons (Philip Eaton) un Mao Ksi Zhangs (Mao-Xi Zhang) ASV, Čikāgas Universitātē, 1999. gadā. Filips Ītons sintezējis arī kubānu (1964. gadā) un citus tā nitroatvasinājumus. Oktanitrokubāna sintēzei Ītons veltījis 20 gadus saspringta zinātniska darba un kopā ar līdzautoriem saņēmis par to Amerikas ķīmiķu biedrības prēmiju.[2]
Iegūšana
labot šo sadaļuTā kā oktanitrokubāna sintēze ir ārkārtīgi sarežģīta, iegūti tikai daži grami šīs vielas. To iegūst daudzstadiju sintēzē no furāna.[3]
Īpašības
labot šo sadaļuOktanitrokubāna īpašības nav vēl pilnīgi izpētītas pārāk mazā pieejamā daudzuma dēļ.
Tā sevišķi augstā eksplozivitāte izskaidrojama ne tikai ar daudzajām nitrogrupām, bet arī ar lielajiem spriegumiem saitēs starp oglekļa atomiem (parasti leņķis starp oglekļa saitēm ir tetraedrisks — 109,4°, bet kubānam šis leņķis ir 90°). Sprāgstot oktanitrokubāns sadalās saskaņā ar vienādojumu:
C8(NO2)8 → 8CO2 + 4N2
Svarīgākās eksplozīvās īpašības
labot šo sadaļu- Detonācijas ātrums: ne lielāks par 9800 m/s
- Eksplozijas spiediens: 489 kbar (heksogēnam 349 kbar, oktogēnam 395 kbar)
- Eksplozijas temperatūra: 5800 °C
Oktanitrokubāns ir mazjutīgs pret beršanu un triecieniem.
Izmantošana
labot šo sadaļuJa oktanitrokubānu izdotos iegūt lielākos daudzumos, to varētu lietot samazinātas masas lādiņu izgatavošanai. Liela priekšrocība ir arī tas, ka sprādzienā neizdalās ūdens tvaiki, kas kondensācijas dēļ var būt demaskējoši, turklāt sprādziena produkti nav toksiski.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ В. Благутина. Взрывчатка столетия. Žurn. Химия и жизнь, 2001, № 11, 80.—81. lpp. (krieviski)
- ↑ Oktanitrokubāns: Vieglāk pateikt nekā izdarīt (angliski)
- ↑ Oktanitrokubāns (krieviski)