Atvērt galveno izvēlni

Trinitrotoluols

ķīmisks savienojums

Trinitrotoluols jeb TNT (2,4,6-trinitrometilbenzols, C6H2(NO2)3CH3) ir dzeltenīga, kristāliska viela, ko iegūst, nitrējot toluolu. Atšķirībā no nitroglicerīna, tas tīrā veidā ir ievērojami stabilāks un ir viegli izkausējams, nezaudējot sprāgstvielas īpašības. Atklātā telpā deg bez sprāgšanas; sprādzienu var izraisīt degšana noslēgtā telpā.[1] TNT tiek plaši lietots kā sprāgstvielu sastāvdaļa. Šo vielu mēdz dēvēt arī par trotilu. Nosaukums "TNT" vairāk izplatīts rietumos (piemēram, ASV), savukārt, "trotils" - austrumos (piemēram, Krievijā). Retāk ir sastopams jēdziens tols, ko vairāk izmanto sarunvalodā. Trinitrotoluolam piemīt ļoti stipra detonētspēja. 200 g šīs sprāgstvielas spēj saraut gabalos dzelzceļa sliedi. TNT šķīst ūdenī un ir indīgs. Dažos armijas poligonos gruntsūdeņi ir piesārņoti ar TNT. Dažreiz TNT analītiskajā ķīmijā lieto par skābju-bāzu indikatoru.

Trinitrotoluols
Trinitrotoluene.svg TNT-3D-balls.png
Trinitrotoluola struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H2(NO2)3CH3
Molmasa 227,131 g/mol
Blīvums 1654 kg/m3
Kušanas temperatūra 81 °C
Viršanas temperatūra sadalās

VēstureLabot

Pirmais trinitrotoluolu ieguva vācu ķīmiķis Jūliuss Vilbrands 1863. gadā. Sākumā to izmantoja audumu krāsošanai spilgti dzeltenā krāsā un tikai 1891. gadā tika atklātas šīs vielas eksplozīvās īpašības, bet kopš 1902. gada trotilu sāka lietot kā brizantu sprāgstvielu civilām un militārām vajadzībām.[2]

IegūšanaLabot

Trinitrotoluolu laboratorijā var iegūt šādi:

Izejvielas: slāpekļskābe (koncentrēta), sērskābe, toluols. Sērskābe te ir ūdensatņēmēja viela un katalizators, tā tieši reakcijā nepiedalās.

Vispirms sajauc slāpekļskābi (65%) ar sērskābi (95%). Sērskābi lēnām lej slāpekļskābē, maisa un dzesē. Skābju maisījumu pakāpeniski pievieno toluolam. Temperatūru procesa laikā jāuztur starp 30 un 40 °C. Gala rezultātā iegūst nitrotoluolu.

C6H5CH3 + HNO3 → C6H4NO2CH3 + H2O

Šo vielu tālāk nitrē ar svaigu nitrējošo maisījumu, ar lielāku slāpekļskābes koncentrāciju. Šeit nitrēšanas procesa laikā temperatūru uztur ap 90 °C un gala rezultātā iegūst dinitrotoluolu.

C6H4NO2CH3 + HNO3 → C6H3(NO2)2CH3 + H2O

To tālāk nitrē ar svaigu nitrējošo maisījumu, te ir nepieciešams oleums. Temperatūru procesa laikā uztur ap 100-115 °C, pēc tam atdzesē.

C6H3(NO2)2CH3 + HNO3 → C6H2(NO2)3CH3 + H2O

Galā iegūst maisījumu, kas satur TNT kristālus. Tos var atfiltrēt ar keramisku filtru, pēc tam mazgā ar ūdeni. Filtrātu un mazgāšanas šķīdumu atšķaida ar ūdeni, tam vajadzētu izgulsnēt lielāko daļu palikušā TNT. Iegūtos smalkos kristālus nofiltrē. TNT tālāk var attīrīt pārkristalizējot no etanola. Nitrēšanas reakciju blakusefekts ir siltuma izdalīšana, tāpēc jāveic stingra temperatūras kontrole. Pēc dažiem avotiem, trinitrotoluols var detonēt 100-150°C temperatūrā, tomēr, ja būs pārāk zema temperatūra, būs mazāks produkta iznākums.

ĪpašībasLabot

Trinitrotoluola eksplozijas rezultātā rodas ūdens, oglekļa(II) oksīds, ogleklis un slāpeklis.

2 C7H5N3O6 → 3N2 + 5H2O + 7CO + 7C

AtsaucesLabot

  1. Francis Justs. Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Avots, 2008, 971. lpp. ISBN 978-9984-800-38-7
  2. Тротил готовится к заслуженной пенсии. Žurn. Химия и жизнь, 2018, №08, 16. lpp. (krieviski)