Ojārs Grinbergs

latviešu dziedātājs un politiķis
(Pāradresēts no Ojārs Grīnbergs)

Ojārs Grinbergs (dzimis 1942. gada 19. novembrī, miris 2016. gada 22. aprīlī)[1] bija latviešu estrādes dziedātājs. Darbojies arī politikā, bijis 6. Saeimas deputāts.

Ojārs Grinbergs
Galvenā informācija
Dzimis 1942. gada 19. novembrī
Rīga, Latvijas ģenerālapgabals (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2016. gada 22. aprīlī (73 gadu vecumā)
Rīga
Žanri popmūzika
šlāgermūzika
Nodarbošanās dziedātājs
Instrumenti balss
Darbības gadi 1961—2016
Izdevēji Melodija
BRG
Mikrofona ieraksti
Darbība ar ansamblis Zvaigznīte
Rīgas estrādes orķestris
Tip Top

BiogrāfijaLabot

Ojārs Grinbergs dzimis 1942. gada 19. novembrī Grīziņkalnā, Rīgā Veras Grinbergas ģimenē. Mācījās Rīgas 24. vidusskolā, pēc tam vakarskolā. No 15 gadu vecuma strādāja rūpnīcā Spars, 1961. gadā sāka dziedāt Tramvaju un Trolejbusu Pārvaldes (TTP) estrādes ansamblī. 1963. gadā sāka strādāt RVR, vakaros dziedāja restorānā "Tallina" un citos Rīgas restorānos un klubos.

1964. gadā Grinbergs tika iesaukts Padomju armijā, kur dziedāja karavīru ansamblī "Zvaigznīte", ar kuru 1966. gadā uzvarēja "Liepājas dzintarā". Šajā laikā apprecējās ar lietuviešu dziedātāju Audru no Panevēžas, piedzima meita Endija. Pēc dienesta Ojāru Grinbergu uzņēma Rīgas estrādes orķestra sastāvā, kur viņš darbojās līdz tā darbības beigām 1974. gadā.

1973. gadā sāka dziedāt Filharmonijas ansamblī duetā ar Margaritu Vilcāni, dziedāja Ulda Stabulnieka dziesmas. Viņa izpildītās dziesmas divas reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu aptaujā: 1969. gadā "Dziesma nenosalst" un 1971. gadā "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Noru Bumbieri, Margaritu Vilcāni un Viktoru Lapčenoku).

1995. gadā viņš strādāja privātā mūzikas skolā Alūksnes pusē, bija Rezakas Mūzikas ģimnāzijas direktors. Pēc tam iesaistījās politikā, tika ievēlēts 6. Saeimā no saraksta «Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)», dzīvoja Purvciemā Rīgā. 2005. gadā nomira viņa otrā sieva Agnija, tajā pašā gadā viņam atklāja plašu vēzi, kas 2006. gadā tika izoperēts, tomēr turpinājis smēķēt.[2] Mūža nogali kopā ar sievu Rutu pavadīja Vecāķos.[3]

Miris 2016. gada 22. aprīlī no plaušu vēža komplikācijām.[4] Apbedīts Raiņa kapos.

Politiskā darbībaLabot

90. gados Ojārs Grinbergs pievērsās politikai, 1995. gadā tika ievēlēts 6. Saeimā no Tautas kustības "Latvijai" saraksta. 1997. gadā pievienojās Demokrātiskās partijas "Saimnieks" Saeimas frakcijai. 1998. gadā 7. Saeimas vēlēšanās pārstāvēja jau Nacionālā progresa partiju, taču netika ievēlēts.

DiskogrāfijaLabot

AlbumiLabot

IzlasesLabot

  • "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu..." (2002)
  • "Leģendas. Ojārs Grinbergs" (2012)

Minialbumi (EP)Labot

  • Raimonds Pauls. Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem (kopā ar M. Vilcāni un Z. Romanovski, Melodija, 1971)
  • Gunārs Freidenfelds. Kaktuss (kopā ar M. Vilcāni, Melodija, 1972)
  • Mums vajadzīgs miers (Melodija, 1974)
  • Ivars Vīgners. Dziesmas no leļļu lugas "Šveiks" (2 EP, kopā ar M. Vilcāni, Melodija, 1976)
  • Uldis Stabulnieks. Joku dziesmas (kopā ar M. Vilcāni, Melodija, 1983)

ApbalvojumiLabot

  • Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva par mūža ieguldījumu mūzikā (kopā ar Vilcāni, 2007)
  • Triju Zvaigžņu ordenis (2013)

AtsaucesLabot

  1. LETA. «Mūžībā aizgājis latviešu estrādes dziedātājs Ojārs Grinbergs». diena.lv, 2016. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 22. aprīlī.
  2. Ojārs Grinbergs 70 gadu vecumā grasās atkal precēties Elfrīda Karimova, Vakara Ziņas, 2013. gada 27. janvārī
  3. Vakara Ziņas: Pēdējā saruna. Ojārs Grinbergs vecumdienas aizvadīja Vecāķos Dace Ezera, nra.lv 2016. gada 4. maijā
  4. Zināms Ojāra Grinberga nāves iemesls BNS/tvnet, 2016. gada 26. aprīlī

Ārējās saitesLabot