Ohridas lasis
Ohridas lasis jeb belvica (Salmo ohridanus, maķedoņu: белвица), ir saldūdens lašu dzimtas zivju suga, kas ir endēmiska Ohridas ezerā Albānijā un Ziemeļmaķedonijā.[1][2] Dzīvesveids pelaģisks, pārtiek g.k. no planktona.
| Ohridas lasis Salmo ohridanus (Steindachner, 1892) | |
|---|---|
 Ohridas laši (belvicas) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Lašveidīgās (Salmoniformes) |
| Dzimta | Lašu dzimta (Salmonidae) |
| Apakšdzimta | Lašu apakšdzimta (Salmoninae) |
| Ģints | Atlantijas laši (Salmo) |
| Suga | Ohridas lasis (Salmo ohridanus) |
 Ohridas lasis Vikikrātuvē | |
.jpg)
Sugas apraksts
labot šo sadaļuBelvica ir lašiem salīdzinoši maza zivs, parasti mazāk nekā 30 cm gara un svarā līdz 0,5 kg. Zināmie rekordi — 33,6 cm un 685 grami. Pavasarī un rudenī uzturas ap 40 m dziļumā, vasarā vai nārsta laikā (decembrī—februārī) tuvojas krastiem. Dabiskais dzīves ilgums — ap 12 gadu.[3] Zvīņas perlamutra bālumā.[4] Atšķirībā no radnieciskām sugām, tās skeletam ir 54—55 skrimšļi (citiem ģints pārstāvjiem 56—63). Salīdzinot ar citām radniecīgām saldūdens sugām, belvicai ir diezgan lielas acis, neliela mute un izteikts astes spuras sadalījums daivās.
Taksonomija
labot šo sadaļuAgrākā literatūrā belvica tika uzskatīta par piederīgu ierosinātām endēmiskām ģintīm Acantholingua un Salmothymus.[5][2] Ģenētiskie pētījumi tomēr rāda, ka tā ir tipiska Atlantijas lašu ģints locekle un vistuvāka Adrijas lasim Salmo obtusirostris.[6] Neskatoties uz to, tā ir diezgan atšķirīga no taimiņiem līdzīgo sugu kompleksa. Šī viedokļa apstrīdētājs Georgijevs uzskata, ka daudzas šā reģiona zivju sugas, ieskaitot belvicu, tomēr ir tikai taimiņa (Salmo trutta) varietātes.[7]
Izmantošana
labot šo sadaļuOhridas lasis ir komerciāli izmantojama suga, kas pakļauta intensīvai nozvejai, un zivju audzētavās tā tiek audzēta jau vairāk nekā 50 gadus. Tā ir arī apzināti hibridizēta ar citu endēmisku sugu — Ohridas foreli (Salmo letnica). To potenciāli apdraud hibridizācija, ūdens kvalitātes pasliktināšanās un pārzveja, bet krājumi pagaidām ir bagātīgi.[1] Zvejo pārsvarā ziemā pēc nārsta 25-50 m dziļumā, ir arī sporta makšķerēšanas objekts. Tiek augstu vērtēta tirgū.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Crivelli, A.J. 2006. Salmo ohridanus. IUCN Red List of Threatened Species. Version 2010.1
- ↑ 2,0 2,1 Lake Ohrid trouts Arhivēts 2010. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Balkan trout restoration group.
- ↑ «EOL: Salmo ohridanus Steindachner 1892».
- ↑ «Fishbase: Salmo ohridanus Steindachner, 1892».
- ↑ Eschmeyer W (2007) Acantholingua Arhivēts 2012. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Catalog of Fishes. California Academy of Sciences.
- ↑ Ales Snoj, Enver Melkic, Simona Susnik, Samir Muhamedagic et Peter Dovc (2002). DNA phylogeny supports revised classification of Salmothymus obtusirostris. In Biological Journal of the Linnean Society, 19 August 2002, 77, 399 – 411.
- ↑ Georgiev S (2011) Study of Salmo genus on the Balkan peninsula Croatian Journal of Fisheries, Vol.69 No.1
- ↑ Rakaj, N. "Conservation status of freshwater fish of Albania". Biological Conservation 72: 195-199.