Atlantijas laši (Salmo) ir lašu dzimtas (Salmonidae) ģints, kas pieder lašu apakšdzimtai (Salmoninae). Šajā ģintī ir apmēram 40 sugas.[1] Ģints sistemātika joprojām ir mainīga un diskutabla. Pazīstamākās sugas ir Atlantijas lasis un taimiņš, kuriem abiem ir plaša izplatība. Pārējās sugas visbiežāk ir endēmiskas kādai ūdenstilpei, vai izplatītas salīdzinoši nelielā un šaurā izplatības areālā. Ģints sugas pamatā mājo Eirāzijas reģiona ūdenstipēs, kas saistītas ar Atlantijas okeānu. Izņēmums ir Atlantijas lasis, kurš sastopams Atlantijas okeāna ziemeļu puslodē līdz Ziemeļamerikas krastiem. Lašu sugas, kas saistītas ar Kluso okeānu, pieder citai lašu apakšdzimtas ģintij — Klusā okeāna lašu ģintij (Onchorhynchus).

Atlantijas laši
Salmo (Linnaeus, 1758)
Lasis (Salmo salar)
Lasis (Salmo salar)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaLašveidīgās (Salmoniformes)
DzimtaLašu dzimta (Salmonidae)
ApakšdzimtaLašu apakšdzimta (Salmoninae)
ĢintsAtlantijas laši (Salmo)
Atlantijas laši Vikikrātuvē

Latvijas dabīgajās ūdenstilpnēs sastopamas divas Atlantijas lašu ģints sugas: lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta).[2] Strautos un upītēs mājo arī strauta forele (Salmo trutta fario), kas ir taimiņa saldūdens morfa. Būtu jāatzīmē fakts, ka okeānā dzīvojošais taimiņš nārsta laikā mīt vienās un tajās pašās upītēs, kurās mājo strauta forele. Abas morfas ir ģenētiski vienādas, bet zinātniekiem nav izskaidrojuma, kādēļ viena morfa nekad nepamet saldūdeni, bet otra migrē uz jūru.[3]

Zinātniskais vārds Salmo grieķu valodā nozīmē lasis.

SistemātikaLabot

Atlantijas lašu ģints (Salmo)

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot