Narinas apgabals (kirgīzu: Нарын облусу) ir viena no Kirgizstānas pirmās pakāpes administratīvajām vienībām. Izvietojusies valsts vidusdaļā Tjanšana rietumos.[1] Ziemeļos robežojas ar Čujas apgabalu, ziemeļaustrumos — Isikula apgabalu, dienvidaustrumos — Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomo reģionu, dienvidrietumos — Ošas apgabalu, rietumos — Džalalabadas apgabalu. Apgabala centrs un lielākā pilsēta ir Narina. Iedzīvotāju lielākā daļa ir kirgīzi (99,2%; 2009).

Narinas apgabals
Нарын облусу
—  apgabals  —
Novietojums KirgizstānāNovietojums Kirgizstānā
Valsts Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna
Dibināts 1939. gadā
Centrs Karakola
Administratīvais
iedalījums
Platība 
 - Kopējā 45 200 km²
Iedzīvotāji (2011)
 - Kopā 262 100
 - Blīvums 5,8/km²
 - Etniskais sastāvs kirgīzi
Mājaslapa: gov.kg/naryn/
Narinas apgabals Vikikrātuvē

Ģeogrāfiski apgabals izvietojies tā sauktajā Iekšējā Tjanšanā, ko veido plašu ieleju un ieplaku nodalītas grēdas augstumā līdz 5982 m vjl (Dankova smaile). Ziemeļos uz robežas ar Čujas apgabalu paceļas Kirgīzu Alatau un uz robežas ar Isikula apgabalu — Terskeja Alatau; dienvidos — viena no Tjanšana galvenajām grēdām — Kakšaltau. Starp tām izvietojušās Džumgaltau, Moldotau, Narintau, Džamantau, Atbaši grēda, kā arī Narinas ieplaka un Aksajas ieleja. Apgabalam raksturīgs krasi kontinentāls klimats; nokrišņi 200—300 mm gadā. Lielākā upe ir Sirdarjas baseinam piederīgā Narina ar pietekām, kā arī Tarimas baseinam piederīgā Aksaja. Lielākie ezeri ir Sonkels un Čatirkels.

Apgabals pirmoreiz izveidots 1939. gadā kā Tjanšana apgabals (Тянь-Шанская область). Likvidēts 1962. gadā, teritoriju reorganizējot par republikas pakļautības rajoniem. Apgabals atjaunots 1970. gadā ar tagadējo nosaukumu, bet likvidēts 1988. gadā, teritorijas lielāko daļu pievienojot Isikula apgabalam. Vēlreiz atjaunots tagadējās robežās 1990. gadā.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 501. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu