Nostolepji (Nostolepis) ir klimatiīdu akantodu ģints. Tās pārstāvji bija izplatīti no augšsilūra līdz vidusdevonam, Galvenajā devona laukā, Podolijā, Severnaja Zemļā, Špicbergenā, Krievijas ziemeļaustrumos, Timāna-Pečoras provincēs, Zviedrijā, Kanādā, Francijā u.c. Šīs ģints pārstāvji parasti saglabājas atsevišķu zvīņu veidā. Retos gadījumos ir sastopamas atsevišķi ķermeņu fragmenti. Ģints tipveida suga ir Nostolepis striata Pander 1856.

Nostolepji
Nostolepis striata zvīņa.
Nostolepis striata zvīņa.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseŽokļžaunzivis (Acanthodii)
KārtaKlimatijveidīgās (Climatiiformes)
DzimtaKlimatiīdas (Climatiidae)
ĢintsNostolepji (Nostolepis)
Nostolepji Vikikrātuvē

Zivis bija klātas ar samērā lielām zvīņām, kuru vainagi ornamentēti ar paralēliem, vai arī aizmugurējā daļā saplūstošiem, robustiem ķīļiem un platām vagām. Pamatne ir stipri izliekta. Kakliņi zemi vai arī gandrīz nesaskatāmi. Vainagu veido divu vai trīs veidu mezodentīns, un tajā ir tukšumi un kaula šūnas. Cirkulārie un radiālie kanāli ir labi attīstīti. Pamatnes kaulu audus veido lielas kaula šūnas, kas izvietotas (orientētas) pa augšanas joslām.[1]

Salīdzinājums

labot šo sadaļu

No citām dzimtas ģintīm atšķiras ar vainaga ornamentējumu. Histoloģiskajā uzbūvē atšķirības ir nebūtiskas: dentīna kanālu izvietojumā, kaula šūnu skaitā, tukšumu koncentrācijas apgabalu formā un izvietojumā vainaga mezodentīna audos.

  • Nostolepis Pander 1856
  1. Ю.Ю.Валюкявичюс, Акантоды наровского горизонта Главного Девонского поля, Вильнюс, Мокслас, 1985. г., 18. lpp