Nostolepji
Nostolepji (Nostolepis) ir klimatiīdu akantodu ģints. Tās pārstāvji bija izplatīti no augšsilūra līdz vidusdevonam, Galvenajā devona laukā, Podolijā, Severnaja Zemļā, Špicbergenā, Krievijas ziemeļaustrumos, Timāna-Pečoras provincēs, Zviedrijā, Kanādā, Francijā u.c. Šīs ģints pārstāvji parasti saglabājas atsevišķu zvīņu veidā. Retos gadījumos ir sastopamas atsevišķi ķermeņu fragmenti. Ģints tipveida suga ir Nostolepis striata Pander 1856.
| Nostolepji | |
|---|---|
 Nostolepis striata zvīņa. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Žokļžaunzivis (Acanthodii) |
| Kārta | Klimatijveidīgās (Climatiiformes) |
| Dzimta | Klimatiīdas (Climatiidae) |
| Ģints | Nostolepji (Nostolepis) |
 Nostolepji Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Zivis bija klātas ar samērā lielām zvīņām, kuru vainagi ornamentēti ar paralēliem, vai arī aizmugurējā daļā saplūstošiem, robustiem ķīļiem un platām vagām. Pamatne ir stipri izliekta. Kakliņi zemi vai arī gandrīz nesaskatāmi. Vainagu veido divu vai trīs veidu mezodentīns, un tajā ir tukšumi un kaula šūnas. Cirkulārie un radiālie kanāli ir labi attīstīti. Pamatnes kaulu audus veido lielas kaula šūnas, kas izvietotas (orientētas) pa augšanas joslām.[1]
Salīdzinājums labot šo sadaļu
No citām dzimtas ģintīm atšķiras ar vainaga ornamentējumu. Histoloģiskajā uzbūvē atšķirības ir nebūtiskas: dentīna kanālu izvietojumā, kaula šūnu skaitā, tukšumu koncentrācijas apgabalu formā un izvietojumā vainaga mezodentīna audos.
Sistemātika labot šo sadaļu
- Nostolepis Pander 1856
- Nostolepis alifera Valiukevičius, 2004
- Nostolepis alta Märss, 1986
- Nostolepis amplifica Valiukevičius, 2003
- Nostolepis arctica Vieth, 1980
- Nostolepis consueta Valiukevičius, 2003
- Nostolepis elegans (Brotzen, 1934)
- Nostolepis gaujensis Valiukevičius, 1998
- Nostolepis gracilis Gross, 1947
- Nostolepis kernavensis Valiukevičius, 1985
- Nostolepis latvica Valiukevičius, 2004
- Nostolepis linleyensis Miller et Märss, 1999
- Nostolepis magnicostata Valiukevičius, 2003
- Nostolepis minima Valiukevičius, 1994
- Nostolepis musca Valiukevičius, 2003
- Nostolepis robusta (Brotzen, 1934)
- Nostolepis striata Pander, 1856
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ю.Ю.Валюкявичюс, Акантоды наровского горизонта Главного Девонского поля, Вильнюс, Мокслас, 1985. г., 18. lpp