Nostolepis gracilis

Nostolepis gracilis ir klimatiīdu akantodu suga. Tās pārstāvji bija izplatīti Baltijā, Kaļiņingradas apgabalā (Krievija) un Lielbritānijas dienvidos (rietumos no Birmingemas) no augšsilūra (Kaugatumas svīta, Pršidoli) līdz vidusdevonam (Rēzeknes svīta, Eifels). Sugu aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross 1947. gadā. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti.

Nostolepis gracilis
N. gracilis zvīņas vainags.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase	Žokļžaunzivis (Acanthodii)
Kārta	Klimatijveidīgās (Climatiiformes)
Dzimta	Klimatiīdas (Climatiidae)
Ģints	Nostolepji (Nostolepis)
Suga	Nostolepis gracilis

Apraksts

N. gracilis sugai ir maza izmēra zvīņas. To maksimālais platums ir 0,8 mm, bet maksimālais garums ir 0,64 mm. Bet parasti zvīņas ir būtiski mazākas. Zvīņas pamatnes platums parasti ir lielāks par garumu, bet tās forma atgādina šķērseniski izstieptu rombu. Pamatnes platums nekad nesasniedz vainaga platumu, tāpēc vainags nosedz pamatni skatā no augšas. Pamatnes izliekums var stipri variēt. Reizēm ir novērojami atsevišķi subcentrāli izvietoti asinsvadu kanāli, kas no apakšas caurauž pamatni.

Vainaga kakliņš parasti ir stipri sašaurināts un salīdzinoši augsts, taču ir arī izņēmumi ar zemu kakliņu. Kakliņa priekšpusē bieži var redzēt divas līdz četras lielākas atveres. Līdzīgi asinsvadu kanāli ieiet kakliņa aizmugurējā daļā, kur veido cilpas. Vainags ir samērā plakans, nosedz pamatni ar savu apmali un izstiepjas tālu uz aizmuguri plānas lapiņas veidā. Vainaga ornamentējumu veido ribas, kas izvietotas gareniski un daudzmaz paralēli. Šī īpatnība ļauj viegli atšķirt N. gracilis no Nostolepis striata. Bieži var sastapt vainagus, kuru ribas lielākā vai mazākā mērā satuvinās aizmugurējā galā. Lielām zvīņām ribas priešējā malā reti kad sazarojas. Ribu skaits parasti ir 6—8. Retāk var sastapt vairāk ribu (ap 12 gab.), no kurām sānos izvietotās var būt ļoti īsas. Vainaga priekšējā mala ir līdzena, daudzmaz atdalīta no ribu ornamentējuma. Malu dzelksnīši uz vainagiem neveidojas. Vainaga virsma ir gluda, un reizēm tik caurspīdīga, ka caur to ir skaidri saskatāmi kaļķainie asinsvadu kanāli.

Zvīņu vainagu priekšējā daļā starp ribām var atrasties sīkas gareniski ovālas formas poras, vai arī viena pora starp centrālajām ribām. Poras ir grūti pamanāmas un tās var ieraudzīt tikai apgaismojot vainagu dažādos leņķos. Reti ir sastopams līdz 5 porām, taču visbiežāk poru uz vainagiem nav, īpaši lielām zvīņām.