Histoloģija
Histoloģija (grieķu: ἱστός — audums, λόγος — mācība) ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā un submikroskopiskā līmenī. Histoloģiju var uzskatīt par medicīniski bioloģisku nozari, jo tai liela nozīme medicīnā (histoloģijas metodes lieto biopsiju materiālu izpētei). Tā ir cieši saistīta ar ģenētiku, fizioloģiju, bioķīmiju un citām zinātnes nozarēm.
Histoloģijas iedalījums
labot šo sadaļu- Vispārīgā histoloģija — mācība par audiem kā tādiem.
- Speciālā histoloģija — mācība par orgānu mikroskopisko uzbūvi.
- Embrioloģija — mācība par dīgļa attīstību.
- Citoloģija — mācība par dzīvo šūnu.
- Histofizioloģija — mācība par šūnu, audu un orgānu uzbūves saistību ar to funkcijām.
Histoloģija Latvijā
labot šo sadaļuHistoloģijas pētījumi Latvijā aizsākti 20. gadsimta 20. gados LU Medicīnas fakultātes Anatomijas un histoloģijas institūtā. Pirmā latviešu histoloģe bija Ausma Bebre (1892—1965), kura sagatavojusi pirmo histoloģijas mācību līdzekli latviešu valodā “Īss normālās histoloģijas kurss” (izdots 1927. gadā). Viņa pirmā latviskojusi histoloģijas terminus. 30. un 40. gados Anatomijas un histoloģijas institūtā strādāja histologi Jānis Arnolds Eglītis (1902—1986) un Irma Eglīte (1907—2000), kuri augstā līmenī sakārtoja histoloģijas mācību procesu. 1944. gadā viņi emigrēja uz ASV un izveidoja histoloģijas institūtu Kolumbusas Universitātē. Padomju okupācijas sākumā histoloģiskā izglītība Latvijā bija sagrauta, to atjaunoja profesors Konstantīns Bogojavļenskis (1899—1967), kurš ir uzskatāms par Latvijas citologu skolas radītāju. Viņa skolnieks, akadēmiķis Jānis Ērenpreiss (1929—1996), ir sarakstījis vairākas monogrāfijas par vēža šūnu pētījumiem. Latvijas embrioloģijas skolas pamatlicējs ir akadēmiķis Pēteris Gērke (1904—1985), kurš sarakstījis vairākas embrioloģijas mācību grāmatas latviešu un krievu valodā. Šūnu pētījumi submikroskopiskā līmenī sākti 20. gadsimta vidū, bet 1994. gadā nodibināta Latvijas Elektronmikroskopistu biedrība.
Literatūra
labot šo sadaļu- Aina Dālmane. Histoloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2004.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Histoloģija.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |